Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Bataljonu izveidoja no pārkomplektētajām: | Bataljonu izveidoja no pārkomplektētajām: | ||
* 1. rota ([[virsnieku rezerves rota]], [[Latgales virsnieku rota]]), rotas k-ris kapitans J.Balodis; | * 1. rota ([[virsnieku rezerves rota]], [[Latgales virsnieku rota]]), rotas k-ris kapitans J.Balodis; | ||
| − | * 2. rota ([[Cēsu rota]], 2. Rīgas zemessargu rota, 2. Rīgas zemessargu rota un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]), rotas k-ris | + | * 2. rota ([[Cēsu rota]], 2. Rīgas zemessargu rota, 2. Rīgas zemessargu rota un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš; |
* 3. rota ([[Atsevišķā studentu rota]]). | * 3. rota ([[Atsevišķā studentu rota]]). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. februāris, plkst. 10.49
Atsevišķais latviešu bataljons jeb Latviešu atsevišķais bataljons - Latvijas zemessardzes latviešu nacionālā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri:
- apakšpulkvedis O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.)
- kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.)
Bataljonu izveidoja no pārkomplektētajām:
- 1. rota (virsnieku rezerves rota, Latgales virsnieku rota), rotas k-ris kapitans J.Balodis;
- 2. rota (Cēsu rota, 2. Rīgas zemessargu rota, 2. Rīgas zemessargu rota un Latgales apakšvirsnieku rota), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš;
- 3. rota (Atsevišķā studentu rota).
Pie Ventas aizsardzības līnijas pievienojās Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa. Atsevišķais latviešu bataljons bija iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
apakšpulkvedis O.Kalpaks
latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme
latviešu daļas atkāpjas no Jelgavas uz Liepāju
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
