Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* [[Cēsu rota|2. rota]] (Cēsu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]s paliekas), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš; | * [[Cēsu rota|2. rota]] (Cēsu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas un [[Latgales apakšvirsnieku rota]]s paliekas), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš; | ||
| − | Pie Ventas aizsardzības līnijas | + | Tika iekļauts [[Hauptmanis|hauptmaņa]] Dormogena nodaļā. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar [[Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa|Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu]] (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (''Tauwetter''), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķo latviešu brigādi]]. |
=== === | === === | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 23. februāris, plkst. 09.44
Atsevišķais latviešu bataljons jeb Latviešu atsevišķais bataljons (vc. lettisches Bataillon, kr. Отдельный латышский батальон ландесвера) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) latviešu nacionālā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri: apakšpulkvedis O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.); kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.). Bataljonu izveidoja janvāra sākumā no atlikušajiem (nedezertējušajiem) latviešu vienību karavīriem:
- 1. rota (virsnieku rezerves rotas un Latgales virsnieku rotas paliekas), rotas k-ris kapitans J.Balodis;
- 2. rota (Cēsu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas, 2. Rīgas zemessargu rotas un Latgales apakšvirsnieku rotas paliekas), rotas k-ris štabskapitans Skujiņš;
Tika iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā. Pie Ventas aizsardzības līnijas papildināts ar Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļu (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
apakšpulkvedis O.Kalpaks
latviešu daļu virsnieka krūšu nozīme
pirmie brīvprātīgie, 12. 1918.
latviešu daļas atkāpjas no Jelgavas uz Liepāju. 01. 1919.
Kandavā 03.1919.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
