Atšķirības starp "Kamera" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
m
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Kamera''' - atkarībā no konteksta:
 
'''Kamera''' - atkarībā no konteksta:
* '''1.''' [[Cietuma kamera]] - slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie.
+
* '''1.''' Slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie.
* '''2.''' Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares.  
+
* '''2.''' Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām ''kamerām'', kādas bija pazīstamas Rietumeiropā.
 
+
* '''3.''' Latvijas Republikā t.s. [[Ulmaņa režīms|Ulmaņa režīma]] laikā (1935.-1940.) ministrijas ekvivalents, kas lielā mērā dublēja un/vai papildināja nozares ministrijas darbu, Latvijā, t.s. [[kameru sistēma]]s ietvaros. Tika postulēts, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās esot tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājām un īstenotājām. Piemēram, ''Darba kamerai'', kuras uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes, bija arī lielā mērā ideoloģijas un propagandas funkcijas, līdzīgi citām kamerām, arī ''Darba kamerai'' bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja ''Rakstu kameru'', ''Mākslas kameru'' un ''Profesiju kameru''. Pretstatā saimnieciskajām, šo ''kameru'' uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, [[cenzūra]], kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. ''Profesiju kameras'' uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Kameru darbības koordinēšana bija ''Valsts saimnieciskās padomes'' pārziņā.
Latvijas teritorijā jau XIX gs.beigās nodibinājās tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām kamerām, kādas bija pazīstamas Rietumeiropā. Latvijā 1935. gadā izsludināja jaunu likumu par tirdzniecības un rūpniecības kameras un amatniecības kameras izveidošanu. Finansu ministrs Ēķis par kamerām sacīja: "kamerai savā darbībā būs jāievēro Latvijas valsts specifiskie apstākļi un intereses", kādas nospraudis [[Ulmaņa režīms]] un vēl  piebilda, ka valsts intereses ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda pienākumus un valsts prasības. Ar kameras nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai  to vietā stātos centralizētas un kamerai pakļautas apvienības. Tanī pašā laikā izdeva likumus par ''Valsts saimniecisko padomi'' kā augstāko orgānu visu saimniecisko kameru darbības saskaņošanai. Katrai kamerai bija savi specifiski uzdevumi un tiesības, piemēram, lauksaimniecības kamerai bija paredzēti 27 uzdevumi. Turpinājās arī lauksaimniecību biedrību likvidēšana. [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmanis]] postulēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās ir tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā lika saprast, ka kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājiem. Ideoloģiski uzdevumi bija arī darba kamerai, kura sāka darboties 1936. gada vasarā. Darba kameras uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes. Līdzīgi citām kamerām arī darba kamerai bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja Rakstu un Mākslas kameras un Profesiju kameru. Pretstatā 4 saimnieciskajām, šo kameru uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, pašcenzēšana, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. Profesiju kameras uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana.
 
  
 
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]]
 
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]]

Pašreizējā versija, 2012. gada 4. februāris, plkst. 17.19

Kamera - atkarībā no konteksta:

  • 1. Slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie.
  • 2. Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām kamerām, kādas bija pazīstamas Rietumeiropā.
  • 3. Latvijas Republikā t.s. Ulmaņa režīma laikā (1935.-1940.) ministrijas ekvivalents, kas lielā mērā dublēja un/vai papildināja nozares ministrijas darbu, Latvijā, t.s. kameru sistēmas ietvaros. Tika postulēts, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās esot tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājām un īstenotājām. Piemēram, Darba kamerai, kuras uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes, bija arī lielā mērā ideoloģijas un propagandas funkcijas, līdzīgi citām kamerām, arī Darba kamerai bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja Rakstu kameru, Mākslas kameru un Profesiju kameru. Pretstatā saimnieciskajām, šo kameru uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, cenzūra, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. Profesiju kameras uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Kameru darbības koordinēšana bija Valsts saimnieciskās padomes pārziņā.