Kamera

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 24. marts, plkst. 10.20, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kamera - atkarībā no konteksta:

  • 1. Cietuma kamera - slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie.
  • 2. Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām kamerām, kādas bija pazīstamas Rietumeiropā.
  • 3. T.s. Ulmaņa režīma laikā ar 1935. gada likumu par Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Amatniecības kameras izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo sistēmu, izveidojot Tirdzniecības un rupniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības, Darba, Rakstu un mākslas, ka arī Profesiju kameras. Tika norādīts, ka tām jāievēro Latvijas valsts specifiskie apstākļi un intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda pienākumus un valsts prasības. Ar kameras nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai to vietā stātos centralizētas un kamerai pakļautas apvienības. Tanī pašā laikā izdeva likumus par Valsts saimniecisko padomi kā augstāko orgānu visu saimniecisko kameru darbības saskaņošanai. Katrai kamerai bija savi specifiski uzdevumi un tiesības, piemēram, Lauksaimniecības kamerai bija paredzēti 27 uzdevumi. Turpinājās arī lauksaimniecību biedrību likvidēšana. K.Ulmanis postulēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās ir tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā lika saprast, ka kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājiem. Ideoloģiski uzdevumi bija arī Darba kamerai, kura sāka darboties 1936. gada vasarā. Tās uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes. Līdzīgi citām kamerām arī Darba kamerai bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja Rakstu kameru, Mākslas kameru un Profesiju kameru. Pretstatā 4 saimnieciskajām, šo kameru uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, pašcenzēšana, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. Profesiju kameras uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Kameru sistēma tika likvideta 1940. gada 28. jūnijā pēc Latvijas okupācijas.