Atšķirības starp "Kara flote" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
 +
* Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.10., 22.-23. lpp.
 +
* Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.11., 22.-25. lpp.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. septembris, plkst. 12.25

Jūras kara flote (angl. navy, vāc. Kriegsmarine, kr. военный флот) - valsts bruņoto spēku veids.

Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc monarha aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. Bruņukuģus Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet kreiserus, līnijkuģus un zemūdenes sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts desantkuģiem un jūras kara aviācijas bāzes kuģiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.10., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.11., 22.-25. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu