Atšķirības starp "Kara flote" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] veids.
+
'''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - viena no valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.
  
 
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.
 
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. marts, plkst. 15.27

Jūras kara flote (angl. navy, vāc. Kriegsmarine, kr. военный флот) - viena no valsts bruņoto spēku ieroču šķirām, kuras pamatā ir īpaši karadarbībai projektēti karakuģi, kara aviācija, apmācīts personāls.

Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc monarha aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. Bruņukuģus Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet kreiserus, līnijkuģus un zemūdenes sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts desantkuģiem un jūras kara aviācijas bāzes kuģiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.10., 22.-23. lpp.
  • Ādolfs G. Burukuģu kaujas taktika. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.11., 22.-25. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kara_flote&oldid=44005"