Ketleri

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 8. marts, plkst. 23.28, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Galerija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Attēls:Kettler-Wappen.jpg
Ketleru dzimtas ģerbonis

Ketleru dinastija (vāc. von Kettler) – hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī laikā no 1562. līdz 1737. gadam. Dinastijas aizsācējs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem

  • Gothards (Gotthard von Kettler) valda no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
  • Fridrihs I (Friedrich von Kettler) valda no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
  • Vilhelms (Wilhelm von Kettler) valda no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
  • Jēkabs (Jacobus von Kettler) valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)
  • Fridrihs II Kazimirs (Friedrich Casimir von Kettler) valda no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
  • Fridrihs III Vilhelms (Friedrich Wilhelm von Kettler) valda no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim
  • Ferdinands (Ferdinand von Kettler) valda no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam

Pēc Ferdinanda, kuram nebija pēcnācēju, nāves, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca Bīronu dinastijas rokās.

Ketleru dinastijas ģerbonis

1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.

1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem. Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).


  • Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Jelgavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.
  • Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).

Galerija

Resursi internetā par šo tēmu