Atšķirības starp "Kleisti" versijām
m |
m |
||
| (19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: Kleist_Baron_Wappen.png |right|thumb| | + | [[Attēls:Kleist_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] |
| + | [[Attēls: Kleist_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | Baroni un grāfi '''fon Kleisti''' (vc. ''Baron Kleist'', kr. ''бароны фон Клейст'') - sena [[Vendi|vendu]] izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta Prūsijā | + | Baroni un grāfi '''fon Kleisti''' (vc. ''Baron von Kleist'', kr. ''бароны фон Клейст'') - sena [[Vendi|vendu]] izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta Prūsijā un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir hercoga Jēkaba līgavas Luizes Šarlotes pāžs Evalds fon Kleists (''Ewald Christian von Kleist''), kas savu kundzi pavadīja no Berlīnes uz Kurzemi, kur paliktu uz dzīvi un aizsāka šīs dzimtas kurzemnieku līniju. 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1863. Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti arī baroni Kleisti-Keizerlinki (''Kleist-Keyserlingk'') un grāfi Kleisti-Losi (''Kleist vom Loss''). Vācijas līnija XIX gs. kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. |
| − | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zaļmuižas (''Schloß Grünhof''), Cērkstes (''Zerxten''), Gaviezes (''Gaweesen''), Kerkliņu (''Kerklingen''), Lielauces (''Groß Autz''), Sirmeles (''Sirmeln'') u.c. [[muiža]]s. | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: līnijas aizsācējs, Kurzemes hercoga [[galma maršals]] Evalds fon Kleists (''Christian Ewald von Kleist, 1630-1708''); Prūsijas ģenerālfeldmaršals Aleksandrs fon Kleists (''Henning Alexander von Kleist'', 1676–1749); Prūsijas ģenerāmfeldmaršals Frīdrihs fon Kleists (''Friedrich von Kleist'', 1762-1823); dzejnieks un dramaturgs Heinrihs fon Kleists (1777-1811); Krievijas armijas ģenerālmajors Jefims fon Kleists (''Ефим Антонович Клейст'', 1794-—1857); gleznotāja Emma fon Kleista (1840-1892); Vācijas ģenerālfeldmaršals, Ēvalds fon Kleists (''Paul Ludwig Ewald von Kleist'', 1881-1954); žurnāla "Baltische Briefe" galvenais redaktors Volfs fon Kleists (''Wolf J. von Kleist'') u.c. |
| + | |||
| + | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Zaļmuižas (''Schloß Grünhof''), Cērkstes (''Zerxten''), Gaviezes (''Gaweesen''), Kerkliņu (''Kerklingen''), Lielauces (''Groß Autz''), Sirmeles (''Sirmeln''), Īles (''Ihlen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Otto Firchau: Familie v. Kleist in Bromberg. In: Archiv ostdeutscher Familienforscher 10, 1986–1988, S. 36–37. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 10. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.v-kleist.com Familienverband derer v. Kleist e.V.] | * [http://www.v-kleist.com Familienverband derer v. Kleist e.V.] | ||
| + | * [http://www.v-kleist.com/FG/fginfo.htm Gustav Kratz. Geschichte des Geschlechts von Kleist.] | ||
| + | * [http://www.v-kleist.com/FG/urkunden/Wappen.htm Wappen von Kleist] | ||
| + | * [http://www.v-kleist.com/FG_allg/gueter1.html Verzeichnis der früheren Güter der Familie von Kleist] | ||
| + | * [http://www.v-kleist.com/FG_allg/gueter2.html Nach von Ledebur u. A. sind noch folgende Güter in vorübergehendem Besitze der Familie von Kleist gewesen] | ||
| + | * [http://www.geni.com/people/Christian-Ewald-von-Kleist/6000000015867841346 Christian Ewald von Kleist - Genealogy] | ||
| + | * [http://dbpedia.org:8890/page/Von_Kleist About: Von Kleist - dbpedia.org] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.rvb.ru/18vek/karamzin/2hudlit_/01text/vol1/01prp/01.htm?start=0&length=all ПИСЬМА РУССКОГО ПУТЕШЕСТВЕННИКА] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 7. jūlijs, plkst. 20.43
Baroni un grāfi fon Kleisti (vc. Baron von Kleist, kr. бароны фон Клейст) - sena vendu izcelsmes bruņniecības dzimta Prūsijā un tās vācbaltiešu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir hercoga Jēkaba līgavas Luizes Šarlotes pāžs Evalds fon Kleists (Ewald Christian von Kleist), kas savu kundzi pavadīja no Berlīnes uz Kurzemi, kur paliktu uz dzīvi un aizsāka šīs dzimtas kurzemnieku līniju. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti arī baroni Kleisti-Keizerlinki (Kleist-Keyserlingk) un grāfi Kleisti-Losi (Kleist vom Loss). Vācijas līnija XIX gs. kļuva par grāfiem.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: līnijas aizsācējs, Kurzemes hercoga galma maršals Evalds fon Kleists (Christian Ewald von Kleist, 1630-1708); Prūsijas ģenerālfeldmaršals Aleksandrs fon Kleists (Henning Alexander von Kleist, 1676–1749); Prūsijas ģenerāmfeldmaršals Frīdrihs fon Kleists (Friedrich von Kleist, 1762-1823); dzejnieks un dramaturgs Heinrihs fon Kleists (1777-1811); Krievijas armijas ģenerālmajors Jefims fon Kleists (Ефим Антонович Клейст, 1794-—1857); gleznotāja Emma fon Kleista (1840-1892); Vācijas ģenerālfeldmaršals, Ēvalds fon Kleists (Paul Ludwig Ewald von Kleist, 1881-1954); žurnāla "Baltische Briefe" galvenais redaktors Volfs fon Kleists (Wolf J. von Kleist) u.c.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Zaļmuižas (Schloß Grünhof), Cērkstes (Zerxten), Gaviezes (Gaweesen), Kerkliņu (Kerklingen), Lielauces (Groß Autz), Sirmeles (Sirmeln), Īles (Ihlen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Otto Firchau: Familie v. Kleist in Bromberg. In: Archiv ostdeutscher Familienforscher 10, 1986–1988, S. 36–37.
Resursi internetā par šo tēmu
- Familienverband derer v. Kleist e.V.
- Gustav Kratz. Geschichte des Geschlechts von Kleist.
- Wappen von Kleist
- Verzeichnis der früheren Güter der Familie von Kleist
- Nach von Ledebur u. A. sind noch folgende Güter in vorübergehendem Besitze der Familie von Kleist gewesen
- Christian Ewald von Kleist - Genealogy
- About: Von Kleist - dbpedia.org
