Kloti-Jirgensburgi

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 18. novembris, plkst. 10.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Clodt adH JUrgensburg.png

baroni fon Klodi no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg) - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Baltijas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods, kurš te ieradās 1515. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Justs fon Klods (?-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodien no Jirgensburgas), bet 1566. gadā kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt-Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.).