Kloti-Jirgensburgi

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 18. novembris, plkst. 11.59, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
fon Klodi no Jirgensburgas

baroni fon Klodi no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg), literatūrā arī fon Kloti - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Somijas lielhercogistē un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods (Rolof Clodt), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, Livonijas ordeņa mestra padomnieks Josts fon Klods (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (Schloss Jürgensburg mūsd. Zaubē, tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās. 1939./40. gada ziemā pēdējie fon Klodi bija spiesti pamest dzimteni.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.), vēsturnieks, landrāts un Livonijas virskonsistorijas prezidents Karls Gustavs fon Klods (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, 1654.-1723.); ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург; 1765.-1822.); tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt von Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.); gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (Michael Clodt von Jürgensburg, Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.); gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.); Vidzemes ģenerālsuperintendents, cenzors un latviešu valodas popularizētājs Vidzemš, Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft dibinātājs (1824.) un tās pirmais vadītājs (1824.-1838.) Gustavs fon Klods (Gustav Reinhold von Klodt; 1780.-1855.), pirmās Latvijas Republikas Pagaidu valdības Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedrs A. fon Klods.

Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (Jürgensburg), Bērzu, Puikules, Hartmaņa (Rīgā, Kalnciema ielā 30) u.c. muižas.