Atšķirības starp "Knabenavi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Knabenau_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Knabenau_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni fon '''Knabenavi''' (vc. ''Baron Knabenau'', kr. ''бароны Кнабенау'') - Silēzijas (''Herzogtum Liegnitz'') izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1841.gadā dzimta ierakjstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | + | baroni fon '''Knabenavi''' (vc. ''Baron Knabenau'', kr. ''бароны Кнабенау'') - Silēzijas (''Herzogtum Liegnitz'') izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. XVI gs. Knabenavi kļuva par Kurzemes bīskapa vasaļiem, saņemot lēņus Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobieskis piešķīra Knabenaviem [[Barons|barona]] titulu, 1853. gadā tiesības uz titulu apstiprināja arī [[Krievijas impērijas Senāts]]. . 1841.gadā dzimta ierakjstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. janvāris, plkst. 15.35
baroni fon Knabenavi (vc. Baron Knabenau, kr. бароны Кнабенау) - Silēzijas (Herzogtum Liegnitz) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. XVI gs. Knabenavi kļuva par Kurzemes bīskapa vasaļiem, saņemot lēņus Piltenes zemēs. 1685. gadā Polijas karalis Jans III Sobieskis piešķīra Knabenaviem barona titulu, 1853. gadā tiesības uz titulu apstiprināja arī Krievijas impērijas Senāts. . 1841.gadā dzimta ierakjstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
