Atšķirības starp "Kniges" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Knigge_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Knigge_Baron_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni fon '''Kniges''' (vc. ''Baron Knigge'', kr. ''бароны Книгге'') - vācu bruņniecības dzimta Vācijā (Lejassaksija), un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Avotos kā bruņinieki ar lēni minēti jau XIII gs. Kurzemes atzars izveidojās XVIII gs., ar laiku kļūstot par [[vācbaltieši]]em. 1763. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Austrijas armijas pulkvedis Frīdrihs fon Knige (''Friedrich Ulrich, Freiherr von Knigge'', 1618–1683) un tā brālis feldmaršalleitnants barons Jobsts fon Knige (''Jobst Hilmar, Freiherr von Knigge'', 1605–1683), kuri no imperatora saņēma [[Barons|barona]] titulu; Kurzemes hercoga [[oberhofmaršals]] Maksimilians fon Knige (''Maximilian Friedrich Casimir, Freiherr von Knigge''); vācu [[masons]] Ādolfs fon Knige (''Adolph Franz Friedrich Ludwig, Freiherr von Knigge'', 1752–1796). | + | baroni fon '''Kniges''' (vc. ''Baron Knigge'', kr. ''бароны Книгге'') - vācu bruņniecības dzimta Vācijā (Lejassaksija), un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Avotos kā bruņinieki ar lēni minēti jau XIII gs. Kurzemes atzars izveidojās XVIII gs., ar laiku kļūstot par [[vācbaltieši]]em. 1763. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| + | |||
| + | Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Austrijas armijas pulkvedis Frīdrihs fon Knige (''Friedrich Ulrich, Freiherr von Knigge'', 1618–1683) un tā brālis feldmaršalleitnants barons Jobsts fon Knige (''Jobst Hilmar, Freiherr von Knigge'', 1605–1683), kuri no imperatora saņēma [[Barons|barona]] titulu; Kurzemes hercoga [[oberhofmaršals]] Maksimilians fon Knige (''Maximilian Friedrich Casimir, Freiherr von Knigge''); vācu [[masons]] Ādolfs fon Knige (''Adolph Franz Friedrich Ludwig, Freiherr von Knigge'', 1752–1796). | ||
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Cēres (''Zehren''), Labraga (''Labraggen''), Pievikas (''Munischrey''), Zantes (''Santen'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Cēres (''Zehren''), Labraga (''Labraggen''), Pievikas (''Munischrey''), Zantes (''Santen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 16.17
baroni fon Kniges (vc. Baron Knigge, kr. бароны Книгге) - vācu bruņniecības dzimta Vācijā (Lejassaksija), un tās vācbaltiešu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Avotos kā bruņinieki ar lēni minēti jau XIII gs. Kurzemes atzars izveidojās XVIII gs., ar laiku kļūstot par vācbaltiešiem. 1763. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Austrijas armijas pulkvedis Frīdrihs fon Knige (Friedrich Ulrich, Freiherr von Knigge, 1618–1683) un tā brālis feldmaršalleitnants barons Jobsts fon Knige (Jobst Hilmar, Freiherr von Knigge, 1605–1683), kuri no imperatora saņēma barona titulu; Kurzemes hercoga oberhofmaršals Maksimilians fon Knige (Maximilian Friedrich Casimir, Freiherr von Knigge); vācu masons Ādolfs fon Knige (Adolph Franz Friedrich Ludwig, Freiherr von Knigge, 1752–1796).
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Cēres (Zehren), Labraga (Labraggen), Pievikas (Munischrey), Zantes (Santen) u.c. muižas.
