Atšķirības starp "Kokenhuzena" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kohenhusena''' jeb '''Kukenoisa''', '''Dmitrijgrada''' (latv. '''''Koknese''''') - apdzīvota vieta kopš VII gs. Latvijā, pilsēta (pilsētas tiesības 1277. gada līdz XVII gs. beigām) Aizkraukles rajonā senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses (Koknas) upes ietekas Daugavā, ap 100 km uz austrumiem no Rīgas. XI-XIII gs. tālākais [[Polockas kņaziste]]s pils un senpilsēta ap to rietumos pie Daugavas ūdensceļa (1215. gadā Polockas [[kņazs]] bija spiests atsacīties no tiesībām uz pili). Avotos pirmoreiz minēta t.s. ''Indriķa hronikas'' aprakstā par 1205. gada notikumiem kā "Kukenoys, castrum Ruthenicum". 1420. gadā Kukenoisas pils kļuva par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] vasaras rezidenci (kopš 1529. gada arhibīskapa pastāvīgā rezidence). Viens no stratēģiski svarīgākajiem cietokšņiem viduslaiku [[Livonija|Livonijā]]. 1561. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par '' | + | '''Kohenhusena''' jeb '''Kukenoisa''', '''Dmitrijgrada''' (vāc. ''Kochenhusen'', latv. '''''Koknese''''') - apdzīvota vieta kopš VII gs. Latvijā, pilsēta (pilsētas tiesības 1277. gada līdz XVII gs. beigām) Aizkraukles rajonā senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses (Koknas) upes ietekas Daugavā, ap 100 km uz austrumiem no Rīgas. XI-XIII gs. tālākais [[Polockas kņaziste]]s pils un senpilsēta ap to rietumos pie Daugavas ūdensceļa (1215. gadā Polockas [[kņazs]] bija spiests atsacīties no tiesībām uz pili). Avotos pirmoreiz minēta t.s. ''Indriķa hronikas'' aprakstā par 1205. gada notikumiem kā "Kukenoys, castrum Ruthenicum". 1420. gadā Kukenoisas pils kļuva par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] vasaras rezidenci (kopš 1529. gada arhibīskapa pastāvīgā rezidence). Viens no stratēģiski svarīgākajiem cietokšņiem viduslaiku [[Livonija|Livonijā]]. 1561. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par ''Kohenhuzenu''. 1684. gadā pils aizsardzības uzlabošanai zviedri karā nopostīto pilsētu neatjaunoja vecajā vietā, bet gan tās senajā vēsturiskajā vietā tagadējā Krievkalna salā. Pilsētas nozīme un tirdzniecība iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo Daugavas pretējā pusē sāka dominēt [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercoga]] dibinātā ''[[Frīdrihštate]]'' (vāc. ''Friedrichstadt''). |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. jūnijs, plkst. 08.22
Kohenhusena jeb Kukenoisa, Dmitrijgrada (vāc. Kochenhusen, latv. Koknese) - apdzīvota vieta kopš VII gs. Latvijā, pilsēta (pilsētas tiesības 1277. gada līdz XVII gs. beigām) Aizkraukles rajonā senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses (Koknas) upes ietekas Daugavā, ap 100 km uz austrumiem no Rīgas. XI-XIII gs. tālākais Polockas kņazistes pils un senpilsēta ap to rietumos pie Daugavas ūdensceļa (1215. gadā Polockas kņazs bija spiests atsacīties no tiesībām uz pili). Avotos pirmoreiz minēta t.s. Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada notikumiem kā "Kukenoys, castrum Ruthenicum". 1420. gadā Kukenoisas pils kļuva par Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci (kopš 1529. gada arhibīskapa pastāvīgā rezidence). Viens no stratēģiski svarīgākajiem cietokšņiem viduslaiku Livonijā. 1561. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par Kohenhuzenu. 1684. gadā pils aizsardzības uzlabošanai zviedri karā nopostīto pilsētu neatjaunoja vecajā vietā, bet gan tās senajā vēsturiskajā vietā tagadējā Krievkalna salā. Pilsētas nozīme un tirdzniecība iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo Daugavas pretējā pusē sāka dominēt Kurzemes hercoga dibinātā Frīdrihštate (vāc. Friedrichstadt).
