Atšķirības starp "Komisārs" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. maijs, plkst. 10.36

Komisārs (no viduslat. commissarius - "pilnvarotais"; angl. commisary, fr. commissaire, kr. коммисар) - amatpersona, kurai uzdots izpildīt kādu uzdevumu vai funkciju. Atkarībā no konteksta: 1. Karaļa pārstāvis Rietumeiropā viduslaikos, kurš karaļa prombūtnē pildīja kārtu pārstāvniecības sapulces priekšsēdētāja funkcijas. 2. Augstākais ierēdnis īpašiem uzdevumiem Lielbritānijā dažādos administratīvajos departamentos pēc 1847. gada. 3. Ar militāru varu apveltīts valdības ierēdnis armijā kara laikā Francijā un vācu valstīs XVII-XVIII gs., kura pārraudzībā bija arī tam pakļautās armijas kontrolētie civiliedzīvotāji. 4. Apustuliskais komisārs kā pāvesta pilnvarots ierēdnis. 5. Valsts ierēdņi Krievijas impērijā, kuri Senāta pilnvaroti uzraudzīt kroņa rūpnīcas, raktuves u.tml. Ierēdņi Krievijā, kurus Pagaidu valdība 1917. gadā uzticēja guberņu (guberņas komisārs - губернский комиссар) un apriņķu (apriņķa komisārs - уездный комиссар) pārvaldi. KPSR un vēlāk PSRS valdības pilnvarotais politiskais kontrolētājs Sarkanās armijas daļās (1920. gadā SA bija aptuveni 3000 politisko komisāru) ar pārtraukumiem līdz 1942. gadam, vai valdības (Tautas komisāru padome) ministrs jeb tautas komisārs līdz 1946. gada martam.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Commissarius - Definition of commissarius by Webster's Online
• Commissary - definition of commissary by the Free Online
• Commissary Apostolic - Catholic Encyclopedia

• Kriegskommissar - Deutsches Rechtswörterbuch

• Значение слова "коммисар" в толковом словаре Даля