Atšķirības starp "Korfi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Baron_Korff_und_Schumpfingk_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Korfi un baroni Šmizingi, saukti par Korfiem]]
 
[[Attēls:Baron_Korff_und_Schumpfingk_Wappen.png‎|right|thumb|200px|baroni Korfi un baroni Šmizingi, saukti par Korfiem]]
 
[[Attēls:Grafen_Korff_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi Korfi]]
 
[[Attēls:Grafen_Korff_Wappen.png‎|right|thumb|200px|grāfi Korfi]]
[[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''fon Korfi''' (vc. ''von Korff''; kr. ''фон Корф'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (Kurzemes zara ciltstēvs Klauss fon Korfs pieminēts laikā no 1476. līdz 1515. gadam), kuras saknes meklējamas Harkotē (''Schloss Harkotten'') Vestfālē. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1692. gadā Mateuss fon Korfs kļuvis par Sv. Romas impērijas baronu. Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likteņos liela loma bija Polikas karaļa [[kambarkungs|kambarkungam]] [[Korfs Nikolauss fon|Kikolausam fon Korfam]]. 1872. gadā Modests fon Korfs (''Modest von Korff'') saņēma grāfa titulu. Laika gaitā Korfu dzimta sadalījusies vairākos zaros:
+
[[Barons|baroni]] un [[Grāfs|grāfi]] '''fon Korfi''' (vc. ''von Korff''; kr. ''фон Корф'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta (Kurzemes zara ciltstēvs Klauss fon Korfs pieminēts laikā no 1476. līdz 1515. gadam), kuras saknes meklējamas Harkotē (''Schloss Harkotten'') Vestfālē. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1692. gadā Mateuss fon Korfs kļuvis par Sv. Romas impērijas baronu. Ar 1853. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likteņos liela loma bija Polikas karaļa [[kambarkungs|kambarkungam]] [[Korfs Nikolauss fon|Nikolausam fon Korfam]]. 1872. gadā Modests fon Korfs (''Modest von Korff'') saņēma grāfa titulu. Laika gaitā Korfu dzimta sadalījusies vairākos zaros:
 
* Vaivaras atzars (''Haus Waiwara'') Igaunijā;
 
* Vaivaras atzars (''Haus Waiwara'') Igaunijā;
 
* Brikenas-Šēnbergas jeb Skaistkalnes atzars (''Haus Brucken-Schönberg'') Kurzemē;
 
* Brikenas-Šēnbergas jeb Skaistkalnes atzars (''Haus Brucken-Schönberg'') Kurzemē;

Versija, kas saglabāta 2017. gada 26. februāris, plkst. 16.43

baroni Korfi un baroni Šmizingi, saukti par Korfiem
grāfi Korfi

baroni un grāfi fon Korfi (vc. von Korff; kr. фон Корф) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (Kurzemes zara ciltstēvs Klauss fon Korfs pieminēts laikā no 1476. līdz 1515. gadam), kuras saknes meklējamas Harkotē (Schloss Harkotten) Vestfālē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1692. gadā Mateuss fon Korfs kļuvis par Sv. Romas impērijas baronu. Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likteņos liela loma bija Polikas karaļa kambarkungam Nikolausam fon Korfam. 1872. gadā Modests fon Korfs (Modest von Korff) saņēma grāfa titulu. Laika gaitā Korfu dzimta sadalījusies vairākos zaros:

  • Vaivaras atzars (Haus Waiwara) Igaunijā;
  • Brikenas-Šēnbergas jeb Skaistkalnes atzars (Haus Brucken-Schönberg) Kurzemē;
  • Kreicburgas jeb Krustpils atzars (Haus Kreutzburg) Vidzemē;
  • Šēnbrukas atzars (Haus Schönbruch) Austrumprūsijā;
  • Damleras atzars (Haus Dammer) Silēzijā;
  • Harkotenas atzars (Haus Harkotten) Vestfālē;
  • Sithauzenas atzars (Haus Sutthausen) Vestfālē;
  • Tatenhauzenas atzars (Haus Tatenhausen) Vestfālē;
  • Vaghorstas atzars (Haus Waghorst) Vestfālē.
  • Korfi, saukti par Šmizingiem (von Korff genannt Schmysingk)

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Korfu valdījumā bijušas: Aizvīķu, Krustpils, Padures, Priekules, Raudas (Aizputes apriņķī), Skaistkalnes, Trekņu, Rūmenes u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Bruģis Dainis. Šēnbergas muiža. - Rundāles pils muzejs, 2005, - 71 lpp. ISBN 998496881X

  • Genealogisches Handbuch des Adels. Band 96. Freiherrliche Häuser XV. – Limburg a. d. Lahn,1989. – S. 254.
  • Genealogisches Handbuch des Adels. Bd. 37. Limburgander Lahn 1966. S. 269-273; Bd. 96. Limburg an der Lahn 1989. S. 251-255

  • Дворянство и его сословное управление за столетие 1762 – 1855 годов. / Корф С.А. - Тип. Тренке и Фюсно: С.-Пб., 1906. - 728 с.

Resursi internetā par šo tēmu