Atšķirības starp "Korporatīvā sistēma" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio'') - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, kas aptvēra visas tautsaimniecības nozares, diktējot, ko, kā un kad darīt.
+
'''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio'') - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. 1927. gadā fašistu padome pieņēma "Darba hartu", kurā pasludināja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, kas aptvēra visas tautsaimniecības nozares, diktējot, ko, kā un kad darīt.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. februāris, plkst. 06.58

Korporatīvā sistēma (no lat. corporatio) - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1944.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. 1927. gadā fašistu padome pieņēma "Darba hartu", kurā pasludināja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču korporācijas, kurās bez sindikātu un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču fašistu organizāciju sekretāri. 1934. gadā Itālijā bija jau 22 korporācijas, kas aptvēra visas tautsaimniecības nozares, diktējot, ko, kā un kad darīt.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.