Atšķirības starp "Korporatīvā sistēma" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio''; it. ''corporativismo'') - tautsaimniecības pārvaldes forma Itālijā starpkaru periodā (1926.-1943.), kurā Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Sistēmas pamats tika ielikts ar 1926. gada 3. aprīļa likumu "Par kolektīvo darba attiecību regulāciju", bet principi kā tādi izklāstīti 1927. gada 30. aprīlī fašistu padomes pieņēmtajā "Darba hartā", kurā noformulēja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču "šķiru sadarbības komitejas" (korporācijas), kurās bez sindikātu (arodbiedrību) un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. Tika likvidētas neatkarīgās arodbiedrības, t vietā izveidojot valsts un fašistu partijas kontrolētas nozaru monopolarodbiedrības. 1930. gadā pēc valdības rīkojuma darbu uzsāka Nacionālā korporāciju padome, kurā bija pārstāvētas darba devēju un strādnieku organizācijas. 1934. gada 5. februāra dekrēts Itālijā noteica 22 korporācijas, kuras pārzināja katra savu atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus, diktējot, ko, kā un kad darīt. Korporācijām bija tiesības noteikt darba algas lielumu un preču cenas, bez tam tika aizliegti streiki un masveida atlaišana no darba. Korporācijas bija līdzeklis, ko izmantoja strādnieku kontrolēšanai un ekonomikas regulēšanai. Itālijas korporatīvā sistēma lielā mērā ietekmēja [[Kameru sistēma|kameru sistēmu Latvijā]], arodbiedrību sistēmu [[PSRS]] u.c.
+
'''Korporatīvā sistēma''' (no lat. ''corporatio''; it. ''corporativismo'') - tautsaimniecības pārvaldes forma autoritārās valstīs, kur korporāciju tiesības un neaizskaramība tiek stādītas augstāk par indivītu tiesībām un brīvībām.
 +
 
 +
Mūsdienu klasiskajā formā izveidota Itālijā starpkaru periodā (1926.-1943.), kur Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Sistēmas pamats tika ielikts ar 1926. gada 3. aprīļa likumu "Par kolektīvo darba attiecību regulāciju", bet principi kā tādi izklāstīti 1927. gada 30. aprīlī fašistu padomes pieņēmtajā "Darba hartā", kurā noformulēja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču "šķiru sadarbības komitejas" (korporācijas), kurās bez sindikātu (arodbiedrību) un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču [[Fašisti|fašistu]] organizāciju sekretāri. Tika likvidētas neatkarīgās arodbiedrības, t vietā izveidojot valsts un fašistu partijas kontrolētas nozaru monopolarodbiedrības. 1930. gadā pēc valdības rīkojuma darbu uzsāka Nacionālā korporāciju padome, kurā bija pārstāvētas darba devēju un strādnieku organizācijas. 1934. gada 5. februāra dekrēts Itālijā noteica 22 korporācijas, kuras pārzināja katra savu atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus, diktējot, ko, kā un kad darīt. Korporācijām bija tiesības noteikt darba algas lielumu un preču cenas, bez tam tika aizliegti streiki un masveida atlaišana no darba. Korporācijas bija līdzeklis, ko izmantoja strādnieku kontrolēšanai un ekonomikas regulēšanai. Itālijas korporatīvā sistēma lielā mērā ietekmēja [[Kameru sistēma|kameru sistēmu Latvijā]], arodbiedrību sistēmu [[PSRS]] u.c.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.
 +
----
 +
* Wiarda, Howard J. Corporatism and comparative politics. - M.E. Sharpe, 1996. ISBN 978-1-56324-715-6
 +
* Payne, Stanley G. A History of Fascism, 1914-1945. - Routledge, 1996. ISBN 1-85728-595-6.
 
----
 
----
 
* Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. / Ulrich von Alemann, Rolf. G. Heinze (Hrsg.) - Opladen, 1979
 
* Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. / Ulrich von Alemann, Rolf. G. Heinze (Hrsg.) - Opladen, 1979
10. rindiņa: 15. rindiņa:
  
 
* [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=86034b51-5129-4d4a-a3de-340b4702b844&parentType=VirtualSchool&parentId=1147 Fašisma izveidošanās Itālijā - uzdevumi.lv]
 
* [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=86034b51-5129-4d4a-a3de-340b4702b844&parentType=VirtualSchool&parentId=1147 Fašisma izveidošanās Itālijā - uzdevumi.lv]
 +
----
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/138442/corporatism Corporatism // Britannica Online Encyclopedia]
 +
* [http://www.publiceye.org/fascist/corporatism.html Chip Berlet. Mussolini on the Corporate State.]
 
----
 
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/8645/КОРПОРАТИВНАЯ Корпоративная система // Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/8645/КОРПОРАТИВНАЯ Корпоративная система // Словари и энциклопедии на Академике]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 6. februāris, plkst. 19.04

Korporatīvā sistēma (no lat. corporatio; it. corporativismo) - tautsaimniecības pārvaldes forma autoritārās valstīs, kur korporāciju tiesības un neaizskaramība tiek stādītas augstāk par indivītu tiesībām un brīvībām.

Mūsdienu klasiskajā formā izveidota Itālijā starpkaru periodā (1926.-1943.), kur Iedzīvotāji tika pārstāvēti un organizēti nevis kā pilsoņi pēc dzīvesvietām, bet kā ražotāji, pēc amatiem. Ieviesta nolūkā mazināt pretrunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Sistēmas pamats tika ielikts ar 1926. gada 3. aprīļa likumu "Par kolektīvo darba attiecību regulāciju", bet principi kā tādi izklāstīti 1927. gada 30. aprīlī fašistu padomes pieņēmtajā "Darba hartā", kurā noformulēja korporatīvisma idejas. Par „korporatīvas valsts” pamatu vajadzēja kalpot ražošanas nozaru korporācijām, kurās apvienotos nozarē nodarbinātie strādnieki un darba devēji, veidojot arodu kārtas. Sākotnēji izveidoja provinču "šķiru sadarbības komitejas" (korporācijas), kurās bez sindikātu (arodbiedrību) un uzņēmēju savienību pārstāvjiem darbojās arī prefekti un provinču fašistu organizāciju sekretāri. Tika likvidētas neatkarīgās arodbiedrības, t vietā izveidojot valsts un fašistu partijas kontrolētas nozaru monopolarodbiedrības. 1930. gadā pēc valdības rīkojuma darbu uzsāka Nacionālā korporāciju padome, kurā bija pārstāvētas darba devēju un strādnieku organizācijas. 1934. gada 5. februāra dekrēts Itālijā noteica 22 korporācijas, kuras pārzināja katra savu atsevišķu ekonomikas nozari, plānoja tās attīstību un risināja sociālus jautājumus, diktējot, ko, kā un kad darīt. Korporācijām bija tiesības noteikt darba algas lielumu un preču cenas, bez tam tika aizliegti streiki un masveida atlaišana no darba. Korporācijas bija līdzeklis, ko izmantoja strādnieku kontrolēšanai un ekonomikas regulēšanai. Itālijas korporatīvā sistēma lielā mērā ietekmēja kameru sistēmu Latvijā, arodbiedrību sistēmu PSRS u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 233. lpp.

  • Wiarda, Howard J. Corporatism and comparative politics. - M.E. Sharpe, 1996. ISBN 978-1-56324-715-6
  • Payne, Stanley G. A History of Fascism, 1914-1945. - Routledge, 1996. ISBN 1-85728-595-6.

  • Verbände und Staat. Vom Pluralismus zum Korporatismus. / Ulrich von Alemann, Rolf. G. Heinze (Hrsg.) - Opladen, 1979

Resursi internetā par šo tēmu