Atšķirības starp "Koskuli" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Kēoskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. XVII gs. divi dzimtas atzari saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1747, gadā dzimta (''Koskull a. d. H. Kulsdorf'') ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. | + | baroni un grāfi fon '''Kēoskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. XVII gs. divi dzimtas atzari saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkungu]] titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1747, gadā dzimta (''Koskull a. d. H. Kulsdorf'', baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (''Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier''), Budenbrokas (''Schujenpahlen''), Blomes (''Kulsdorf''), Košķeles (''Ostrominsky'' jeb ''Osthof''),Šķirstiņu (''Napküll mit Sutzen''), Pernigeles jeb Liepupes (''Pernigel''), Kolberģu (''Goldbeck''), Vīsikuma (''Wisikum'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (''Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier''), Budenbrokas (''Schujenpahlen''), Blomes (''Kulsdorf''), Košķeles (''Ostrominsky'' jeb ''Osthof''),Šķirstiņu (''Napküll mit Sutzen''), Pernigeles jeb Liepupes (''Pernigel''), Kolberģu (''Goldbeck''), Vīsikuma (''Wisikum'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. februāris, plkst. 17.00
baroni un grāfi fon Kēoskuli (vc. von Koskull, kr. фон Коскуль) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Kurzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. XVII gs. divi dzimtas atzari saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu. 1747, gadā dzimta (Koskull a. d. H. Kulsdorf, baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier), Budenbrokas (Schujenpahlen), Blomes (Kulsdorf), Košķeles (Ostrominsky jeb Osthof),Šķirstiņu (Napküll mit Sutzen), Pernigeles jeb Liepupes (Pernigel), Kolberģu (Goldbeck), Vīsikuma (Wisikum) u.c. muižas.
