Atšķirības starp "Koskuli" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Koskull_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Koskull_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Koskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. | + | baroni un grāfi fon '''Koskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль, Кошкуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. 1720.gadā ģenerālmajors Otto Johans fon Koskuls saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkunga]] titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1747, gadā dzimta (''Koskull a. d. H. Kulsdorf'', baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1777. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], bet 1841. gadā - [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Kopš 1794. gada Krievijas impērijas aktīs dēvēti par baroniem. |
| − | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kokneses [[fogts]] (1469) Jakobs Koskuls (''Jakob Koskull''); kalnu inženieris Frīdrihs fon Koskuls (?-1886). Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji, vēlākā redzamā [[Tautībnieki|tautībnieka]] Māteru Jura patroni. | |
| − | [[Kategorija: | + | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (''Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier''), Budenbrokas (''Schujenpahlen''), Blomes (''Kulsdorf''), Košķeles (''Ostrominsky'' jeb ''Osthof''),Šķirstiņu (''Napküll mit Sutzen''), Pernigeles jeb [[Liepupe]]s (''Pernigel''), Kolberģu (''Goldbeck''), Vīsikuma (''Wisikum''), Aizdzires (''Adssirn'') un Valdeķu, Tārgales, Ramas, Skaistkalnes u.c. [[muiža]]s. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/40494 Коскуль - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 17. decembris, plkst. 19.00
baroni un grāfi fon Koskuli (vc. von Koskull, kr. фон Коскуль, Кошкуль) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Kurzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. 1720.gadā ģenerālmajors Otto Johans fon Koskuls saņēma Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu. 1747, gadā dzimta (Koskull a. d. H. Kulsdorf, baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1777. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1794. gada Krievijas impērijas aktīs dēvēti par baroniem.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kokneses fogts (1469) Jakobs Koskuls (Jakob Koskull); kalnu inženieris Frīdrihs fon Koskuls (?-1886). Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji, vēlākā redzamā tautībnieka Māteru Jura patroni.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier), Budenbrokas (Schujenpahlen), Blomes (Kulsdorf), Košķeles (Ostrominsky jeb Osthof),Šķirstiņu (Napküll mit Sutzen), Pernigeles jeb Liepupes (Pernigel), Kolberģu (Goldbeck), Vīsikuma (Wisikum), Aizdzires (Adssirn) un Valdeķu, Tārgales, Ramas, Skaistkalnes u.c. muižas.
