Koskuli
baroni un grāfi fon Koskuli (vc. von Koskull, kr. фон Коскуль) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Kurzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. 1720.gadā ģenerālmajors Otto Johans fon Koskuls saņēma Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu. 1747, gadā dzimta (Koskull a. d. H. Kulsdorf, baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1794. gada Krievijas impērijas aktīs dēvēti par baroniem. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kokneses fogts (1469) Jakobs Koskuls (Jakob Koskull). Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji, vēlākā redzamā tautībnieka Māteru Jura patroni.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier), Budenbrokas (Schujenpahlen), Blomes (Kulsdorf), Košķeles (Ostrominsky jeb Osthof),Šķirstiņu (Napküll mit Sutzen), Pernigeles jeb Liepupes (Pernigel), Kolberģu (Goldbeck), Vīsikuma (Wisikum), Aizdzires un Valdeķu, Tārgales, Ramas u.c. muižas.
