Atšķirības starp "Kostjuško sacelšanās" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kostjuško sacelšanās''' (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. [[Polijas sadalīšana]]), ar nolūku atjaunot sadalītās [[Polijas karaliste]]s suverenitāti. | + | '''Kostjuško sacelšanās''' (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. [[Polijas sadalīšana]]), ar nolūku atjaunot sadalītās [[Polijas karaliste]]s suverenitāti. Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, [[Kostjuško Tadeušs|Tadeušs Kostjuško]] publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). Lielā mērā sacelšanās dalībnieku vidū bija populāras tai laikā aktuālās Lielās franču revolūcijas idejas. Pēc visai asiņainas karadarbības vasarā poļu dumpinieku spēki tika sakauti un 4. novembrī Varšavā parakstīja kapitulācijas aktu. |
| − | |||
| − | Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, [[Kostjuško Tadeušs|Tadeušs Kostjuško]] publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. jūlijs, plkst. 06.42
Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. Polijas sadalīšana), ar nolūku atjaunot sadalītās Polijas karalistes suverenitāti. Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, Tadeušs Kostjuško publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). Lielā mērā sacelšanās dalībnieku vidū bija populāras tai laikā aktuālās Lielās franču revolūcijas idejas. Pēc visai asiņainas karadarbības vasarā poļu dumpinieku spēki tika sakauti un 4. novembrī Varšavā parakstīja kapitulācijas aktu.
Literatūra par šo tēmu
- Rubina E. Kostjuško sacelšanās Kurzemes hercogistē. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 235.-265. lpp.
