Kostjuško sacelšanās
Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) - poļu nacionālā sacelšanās 1794. gadā pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas varu (sk. Polijas sadalīšana), ar nolūku atjaunot sadalītās Polijas karalistes suverenitāti. Par sacelšanās sākumu uzskata 1794. gada 24. martu, kad Krakovā, atgriezies no līdzdalības ASV Neatkarības karā, Tadeušs Kostjuško publiski nolasīja manifestu, kurā aicināja poļus sākt cīņu par neatkarību un valsts atjaunošanu. Atšķirībā no iepriekšējiem dumpjiem, šī sacelšanās bija pirmā, kurā iesaistījās visi sabiedrības slāņi un kurai neveidojās iekšēja pašu poļu opozīcija (tāpēc to bieži dēvē par poļu pirmo nacionālo sacelšanos). Lielā mērā sacelšanās dalībnieku vidū bija populāras tai laikā aktuālās Lielās franču revolūcijas idejas (sacelšanās lozungs bija "Brīvība, vienotība, neatkarība!"). Kustība aptvēra lielāko daļu bijušās Žečpospoļitas teritorijas (t.sk. arī Kurzemes un Zemgales hercogisti). Pēc visai asiņainas karadarbības vasarā poļu dumpinieku spēki tika sakauti, Kostjuško krita ģenerālmajora grāfa Johana fon Ferzena spēku gūstā, un 4. novembrī Varšavā parakstīja kapitulācijas aktu.
Literatūra par šo tēmu
- Rubina E. Kostjuško sacelšanās Kurzemes hercogistē. // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 235.-265. lpp.
