Atšķirības starp "Krīdeneri" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 5. februāris, plkst. 11.26

baroni

baroni Krīdeneri (vc. Baron Krüdener, Kruedener, kr. бароны Криденер, Крюденер) - vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Pirmie Krīdeneri Livonijā ieradās jau XIII gs., kad Rīgā izveidojās t.s. tirgotāju Krīdeneru kvartāls jeb sēta (Krüdenershof, curia Crudeneri, hereditas Crudeneri). Heinrihs Krīdeners (Henricus Crudener, Crudenro) 1289. gadā pieminēts kā dominus, tātad rātskungs. 1397-1416 gadu avotos minēts arhibīskapa vasalis Hanss Krīdeners un tā lēnis Napkilē (Napküll), bet Heinriham Krīdeneram bijusi lēnī muiža Smiltenes pilsnovadā. 1528. gadā dzimta saņēma no imperatora dižciltību un ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1847. gadā - Igaunijas, 1858. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1855. gadā saņēma baronu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts Burhards fon Krīdeners; Valmieras dziedāšanas biedrības dibinātājs un zemnieku izglītotājs barons Gustavs Krīdeners (Gustav von Krüdener); ornitologs un mežu pētnieks Adelberts fon Krīdeners (Adelbert, Baron Krüdener, 1857-1933);

Pēc Gustava Krīdenera nāves (Gustav von Krüdener, 1829-1868), tā meitai Johannai (Johanna) Strūvei 1877. gadā imperators atļēva pievienot tēva uzvārdu, tādējādi izveidojot baonu Krīdeneru-Strūvu (Krüdener-Struve) līniju.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jērcēnu (Wohlfahrtslinde), Endzeles jeb Endzeliņu (Henselshof), Kaugurmuiža, Jaunkārķu, Monrepo muižiņa Teikā (Monrepos), Rozbeķu, Meņģeles (Altenwoga), Annas (Annenhof), Ajažu (Ayasch), Briņķu (Brinkenhof), Esenes (Essen), Vērenes (Fehren), Grotūžu (Grothusenshof), Krīdeneru (Krüdenershof), Kūdumu (Kudum) u.c. muižas.

Kurtenhof, Kussen, Lubey, Maikendorf, Metzküll, Napküll, Planup, Podsem, Posendorf, Pürkelsdorf, Roperbeck, Rosenbeck, Rosenblatt, Rujen-Großhof, Rüssel (anteilig), Sadsen, Sermus, Stammer (Blumenhof), Stopiushof, Tegasch (?), Wohlfahrtslinde und Zarnau Rinseln und Stabben

Literatūra par šo tēmu

• Vucāne M. Zemnieks Dāvis Saulītis pret baronu Moricu fon Krīdeneru 1890. – 1891. g. // Administratīvā un kriminālā juztīcija. Nr.2(67), 2014., 58.-65. lpp.

• Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529.
• Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76.