Atšķirības starp "Kreici" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Creutz_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''fon Kreici''' (vc. ''Creutz'', kr. ''фон Крейцы'') - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. XVII gs. vispirms kļuva par baroniem, vēlāk par grāfiem.
+
'''fon Kreici''' (vc. ''Creutz'', kr. ''фон Крейцы'') - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma [[Barons|barona]] titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (''Johan Creutz'') kļuva par [[Grāfs|grāfu]] (1818. gadā šo tipulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]).
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. decembris, plkst. 15.50

Creutz Wappen.png

fon Kreici (vc. Creutz, kr. фон Крейцы) - somu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Polijā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē. Pirmās ziņas ir no XV gs., kad pieņēma uzvārdu Kreics. 1625. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas karalistes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā saņēma barona titulu. 1719. gadā landmaršals Johans Kreics (Johan Creutz) kļuva par grāfu (1818. gadā šo tipulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).