Atšķirības starp "Kronmani" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Cronmann_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (''Johan Cronman'', 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (''Алексей Алексеевич Кронман'', 1834.-1898.).
+
fon '''Kronmani''' (vc. ''von Cronmann'', kr. ''фон Кронманы'') - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (''Hans Detterman, adlad Cronman'', ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.  
 
 
Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (''Hans Detterman, adlad Cronman'', ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.  
 
 
* Hansa dēls Joahims (''Joachim Cronman'', 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (''Skåne'') pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu.  
 
* Hansa dēls Joahims (''Joachim Cronman'', 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (''Skåne'') pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu.  
 
** Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (''Gustaf Vilhelm'', 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.  
 
** Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (''Gustaf Vilhelm'', 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.  
13. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* Hansa dēls Fricis (''Fritz'', ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants.
 
* Hansa dēls Fricis (''Fritz'', ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants.
  
Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā.
+
Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (''Fritz Cronman'', 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (''Hans Detterman Cronman'', 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (''Johan Cronman'', 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (''Алексей Алексеевич Кронман'', 1834.-1898.).  
  
 
Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (''Fossenberg''), Vecķeipenes (''Kaipen''), Jaunelkšņu (''Ledmannshof, Elkendorf''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (''Fossenberg''), Vecķeipenes (''Kaipen''), Jaunelkšņu (''Ledmannshof, Elkendorf''), Alatskivi (''Allatzkiwwi'') u.c. [[muiža]]s.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. decembris, plkst. 12.03

Cronmann Wappen.png

fon Kronmani (vc. von Cronmann, kr. фон Кронманы) - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (Hans Detterman, adlad Cronman, ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.

  • Hansa dēls Joahims (Joachim Cronman, 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (Skåne) pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu.
    • Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (Gustaf Vilhelm, 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.
      • Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
        • Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
          • Otto Gustavs (Otto Gustav, 1750.-?), obervaktmeistars (majors).
            • Aleksejs (1790.-?), ģenerālmajors
              • Aleksejs (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.), infantērijas ģenerālis.
  • Hansa dēls Francis (Franc), pulkvedis.
  • Hansa dēls Fricis (Fritz, ?-1690.), pulkvedis, Nīderlandē ģenerāladjutants.

Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (Fritz Cronman, 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (Hans Detterman Cronman, 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (Johan Cronman, 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.).

Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (Fossenberg), Vecķeipenes (Kaipen), Jaunelkšņu (Ledmannshof, Elkendorf), Alatskivi (Allatzkiwwi) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu