Kronmani

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 10. decembris, plkst. 11.37, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cronmann Wappen.png

fon Kronmani (vc. von Cronmann, kr. фон Кронманы) - bruņniecības dzimta Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas diplomāts Fricis Kronmans (Fritz Cronman, 1635.-?), valstsvīrs, kara komisārs Hanss Kronmans (Hans Detterman Cronman, 1600.-?), pulkvedis Joahims Kronmans, Malmes gubernators (1727.-1737.), pulkvedis Johans Kronmans (Johan Cronman, 1662-1737), Maskavas junkuru skolas priekšnieks, infantērijas ģenerālis Aleksejs Kronmans (Алексей Алексеевич Кронман, 1834.-1898.).

Dzimtas Baltijas līniju aizsācis Hanss Dītermans, bruņinieks Kronmans (Hans Detterman, adlad Cronman, ?-1675.), kurš no karalienes Kristīnes 1638. gadā saņēma Ķēču muižu, bet 1640. gadā - dižciltību.

  • Viņa dēls Joahims (Joachim Cronman, 1635.-1703.), studējis Tērbatā, īstenoja spožu militāro karjeru, uzkalpojoties par Skones (Skåne) pulka komandieri, Narvas garnizona komandieri, [Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] komandantu.
    • Joahima dēls, kapteiņleitnants Gustavs (Gustaf Vilhelm, 1668.-1710.) kalpoja tronim kā virsnieks Vidzemē, krita aizstāvot Daugavgrīvas cietoksni.
      • Gustava dēls Joahims (1699.-1745.) kalpoja kā virsnieks Vidzemē, krietni paputināja jau tā karā izpostīto dzimtas īpašumu, pārdodot vairākas muižas.
        • Hanss (Hans Vilhelm, 1722.-1754.), bruģa tiesas virstiesnesis.
          • Otto Gustavs (Otto Gustav, 1750.-?), obervaktmeistars (majors).
            • Aleksejs (1790.-?), ģenerālmajors

Vidzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1747. gadā.

Mūsdienu latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas: Ķēču (Fossenberg), Vecķeipenes (Kaipen), Jaunelkšņu (Ledmannshof, Elkendorf), Alatskivi (Allatzkiwwi) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu