Atšķirības starp "Ksenofans no Kolofonas" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ksenofans no Kolofonas''' (VI-V gs.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Elejas skola]]s izveidotājs, populārs elēģiju un satīru autors. | '''Ksenofans no Kolofonas''' (VI-V gs.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Elejas skola]]s izveidotājs, populārs elēģiju un satīru autors. | ||
| − | Savā filosofijā viens no pirmajiem [[Antropomorfisms|antropomorfisma]] un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidōgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt | + | Savā filosofijā viens no pirmajiem [[Antropomorfisms|antropomorfisma]] un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidōgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt juteklisko datu, "uzskatu" nepietiekamību. |
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. decembris, plkst. 15.08
Ksenofans no Kolofonas (VI-V gs.p.m.ē.) - filosofs, Elejas skolas izveidotājs, populārs elēģiju un satīru autors.
Savā filosofijā viens no pirmajiem antropomorfisma un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidōgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt juteklisko datu, "uzskatu" nepietiekamību.
