Atšķirības starp "Kursenieki" versijām
No ''Vēsture''
(jauns) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kursenieki''' - Kuršu kāpas iedzīvotāji līdz XX gs. vidum. Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā ''kursenieku'' valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, resp. tās DR Kurzemes izloksnēm, taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu. Tā kā Kuršu kāpu iedzīvotāji vienmēr bijuši politiski un, galvenais, teritoriāli ar citu valodu starpniecību atšķirti no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm; tad varam runāt par patstāvīgu valodu, kas runāta Kuršu kāpās.<ref>[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/Citati/10.htm Vanags P. Kursenieki un to valoda Latvijas un latviešu pētījumos un publikācijās. - liis.lv</ref> | + | '''Kursenieki''' - Kuršu kāpas iedzīvotāji līdz XX gs. vidum. Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā ''kursenieku'' valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, resp. tās DR Kurzemes izloksnēm, taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu. Tā kā Kuršu kāpu iedzīvotāji vienmēr bijuši politiski un, galvenais, teritoriāli ar citu valodu starpniecību atšķirti no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm; tad varam runāt par patstāvīgu valodu, kas runāta Kuršu kāpās.<ref>[http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/Citati/10.htm Vanags P. Kursenieki un to valoda Latvijas un latviešu pētījumos un publikācijās. - liis.lv]</ref> |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. februāris, plkst. 14.45
Kursenieki - Kuršu kāpas iedzīvotāji līdz XX gs. vidum. Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā kursenieku valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, resp. tās DR Kurzemes izloksnēm, taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu. Tā kā Kuršu kāpu iedzīvotāji vienmēr bijuši politiski un, galvenais, teritoriāli ar citu valodu starpniecību atšķirti no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm; tad varam runāt par patstāvīgu valodu, kas runāta Kuršu kāpās.[1]
