Atšķirības starp "Kursenieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Atsauces un paskaidrojumi)
m (Literatūra)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
* Bērziņš R. Kūru kāpās (Pie latvju zvejniekiem). // Latvijas Kareivis, 1921, Nr.178-180.
+
* Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga: A.Gulbis, 1933-1934, 19050-19051.
 +
* Plāķis J. Kursenieku valoda. // Acta universitatis Latviensis, 1927, XVI, 33-124. lpp.
 +
* Kuršu kāpu folklora. / Prof. P. Šmita redakcijā. - Rīgā, 1933.
 +
* Endzelīns J. Par kurseniekiem un viņu valodu. // Burtnieks, 1931, XII, 1102-1108 (Darbu izlase. III sēj. 1. daļa. Rīga: Zinātne, 1979, 571-578).
 +
* Plāķis J. Kursenieki jeb Kuršu kāpu iedzīvotāji. // Universitas, 1933, Nr. 2, 17-18. lpp.
 +
* Plāķis J. Baltu tautas un ciltis. // Latvieši. Rakstu krājums. - Valters un Rapa, Rīga, 1930
 +
* Plāķis J. Kuršu kāpas un kursenieki. // Senatne un Māksla, 1937, II, 151-160. lpp.
 +
----
 +
* Morkūnas K., Sabaliauskas A. Kursiy Neringos Žveju lietuviu tarme ir lietuviu kalbos itaka šiu žveju latviu kalbai. // Lietuviu kalbotyros klausymai. T. II. Vilnius, 1959
 +
* Kiseliūnaite D. Kuršiu nerijos kuršininku kalbos ir etninio identiteto klausimai. // Baltistica, T. XXX (2), 1995, 59-64.
  
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]
 
[[Kategorija:Tautas, ciltis]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. februāris, plkst. 15.06

Kursenieki - Kuršu kāpas iedzīvotāji līdz XX gs. vidum. Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā kursenieku valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, resp. tās DR Kurzemes izloksnēm (kursenieku valoda kāpu ziemeļos ir tuva dienvidrietumu Kurzemes valodai, bet dienvidu virzienā pakāpeniski tuvojas tāmiskajām izloksnēm), taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu. Tā kā Kuršu kāpu iedzīvotāji vienmēr bijuši politiski un, galvenais, teritoriāli ar citu valodu starpniecību atšķirti no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm; tad varam runāt par patstāvīgu valodu, kas runāta Kuršu kāpās.[1] Rakstītos avotos kā pastāvīga Kuršu kāpu iedzīvotāju populācija pirmo reizi minēta XVI gs., bet to valoda pirmo reizi aprakstīta P. Einhorna “Historia Lettica” (1649.). J.Endzelīns atzinis, ka: “īstenībā tie nav latvieši, bet seno kuršu pēcnieki.”[2]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Vanags P. Kursenieki un to valoda Latvijas un latviešu pētījumos un publikācijās. - liis.lv
  2. A. Prof. J. Endzelīns par kuršiem un prūšu leišiem. // Latvijas Vēstnesis, 1920, Nr.28.

Literatūra

  • Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga: A.Gulbis, 1933-1934, 19050-19051.
  • Plāķis J. Kursenieku valoda. // Acta universitatis Latviensis, 1927, XVI, 33-124. lpp.
  • Kuršu kāpu folklora. / Prof. P. Šmita redakcijā. - Rīgā, 1933.
  • Endzelīns J. Par kurseniekiem un viņu valodu. // Burtnieks, 1931, XII, 1102-1108 (Darbu izlase. III sēj. 1. daļa. Rīga: Zinātne, 1979, 571-578).
  • Plāķis J. Kursenieki jeb Kuršu kāpu iedzīvotāji. // Universitas, 1933, Nr. 2, 17-18. lpp.
  • Plāķis J. Baltu tautas un ciltis. // Latvieši. Rakstu krājums. - Valters un Rapa, Rīga, 1930
  • Plāķis J. Kuršu kāpas un kursenieki. // Senatne un Māksla, 1937, II, 151-160. lpp.

  • Morkūnas K., Sabaliauskas A. Kursiy Neringos Žveju lietuviu tarme ir lietuviu kalbos itaka šiu žveju latviu kalbai. // Lietuviu kalbotyros klausymai. T. II. Vilnius, 1959
  • Kiseliūnaite D. Kuršiu nerijos kuršininku kalbos ir etninio identiteto klausimai. // Baltistica, T. XXX (2), 1995, 59-64.