Atšķirības starp "Kurzemes artilērijas pulks" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* pulkvedis Ž.M.Jomerts (10.12.1932.-06.1940.). | * pulkvedis Ž.M.Jomerts (10.12.1932.-06.1940.). | ||
| − | Pamatā bija 12.03.1919. Liepājā saformētā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] 1. latviešu baterija (vēlāk pulka 2. baterija, komandieris [[poručiks]] Domko, 2 vācu 77 mm lielgabali). 28.05. baterija poručika V.Vagara vadībā devās uz fronti Katrīnmuižas apvidū, iedalot to [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljona]] rīcībā. 31.05.1919. | + | Pamatā bija 12.03.1919. Liepājā saformētā [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] 1. latviešu baterija (vēlāk pulka 2. baterija, komandieris [[poručiks]] Domko, 2 vācu 77 mm lielgabali). 28.05. baterija poručika V.Vagara vadībā devās uz fronti Katrīnmuižas apvidū, iedalot to [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljona]] rīcībā. 31.05.1919. saformēja 1. Valmieras rezerves bateriju (no sagūstītās [[LSPR armija]]s baterijas, 3 lielgabali) poručika V.obežnieka vadībā, kas 19.08. saņēma vēl 2 lielgabalus un tika izveidota 2. Valmieras baterija. 25.09.1919. abas Valmieras baterijas apvienojā 1. Artilērijas divizionā (kom. kapteinis Ā.Zemgalnieks). 04.1920. pievienoja kā trešo divizionu [[Latvijas baltvācu zemessargi|baltvācu zemessargu]] artilēriju (1921. gadā šo divizionu izformēja un izdalīja pa artilērijas pulkiem). Pulks kā atsevišķa vienība Latvijas Neatkarības karā nepiedalījās, bet tā baterijas bija pievienotas atsevišķiem kājnieku pulkiem. Pēc karadarbības beigšanās pulka baterijas tika apvienotas vienā vienībā, ko dislocēja Liepājā. 1940. gada pavasarī pulka pamatbruņojumu veidoja: |
* 52 britu lauka lielgabali (18 mārciņu jeb 83,7 mm); | * 52 britu lauka lielgabali (18 mārciņu jeb 83,7 mm); | ||
* 12 vieglās lauka haubices (4,5 collu jeb 114 mm). | * 12 vieglās lauka haubices (4,5 collu jeb 114 mm). | ||
Pašreizējā versija, 2019. gada 15. marts, plkst. 11.53
Latvijas armijas Kurzemes artilērijas pulks - Latvijas armijas vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 08.10.1919. Lībavā (mūsd. Liepāja), apvienojot pa dažādām vienībām izkaisītās artilērijas baterijas. Administratīvi un saimnieciski pakļauts Kurzemes divīzijai. Komandieri:
- kapteinis N.Fogelmanis (10.1919.-08.1920.);
- pulkvedis T.Skujenieks (08.1920.-05.1927.);
- pulkvedis A.Konradi-Kondrašovs (07.1927.-12.1932.);
- pulkvedis Ž.M.Jomerts (10.12.1932.-06.1940.).
Pamatā bija 12.03.1919. Liepājā saformētā Latvijas zemessardzes 1. latviešu baterija (vēlāk pulka 2. baterija, komandieris poručiks Domko, 2 vācu 77 mm lielgabali). 28.05. baterija poručika V.Vagara vadībā devās uz fronti Katrīnmuižas apvidū, iedalot to Latvijas Neatkarības bataljona rīcībā. 31.05.1919. saformēja 1. Valmieras rezerves bateriju (no sagūstītās LSPR armijas baterijas, 3 lielgabali) poručika V.obežnieka vadībā, kas 19.08. saņēma vēl 2 lielgabalus un tika izveidota 2. Valmieras baterija. 25.09.1919. abas Valmieras baterijas apvienojā 1. Artilērijas divizionā (kom. kapteinis Ā.Zemgalnieks). 04.1920. pievienoja kā trešo divizionu baltvācu zemessargu artilēriju (1921. gadā šo divizionu izformēja un izdalīja pa artilērijas pulkiem). Pulks kā atsevišķa vienība Latvijas Neatkarības karā nepiedalījās, bet tā baterijas bija pievienotas atsevišķiem kājnieku pulkiem. Pēc karadarbības beigšanās pulka baterijas tika apvienotas vienā vienībā, ko dislocēja Liepājā. 1940. gada pavasarī pulka pamatbruņojumu veidoja:
- 52 britu lauka lielgabali (18 mārciņu jeb 83,7 mm);
- 12 vieglās lauka haubices (4,5 collu jeb 114 mm).
Miera laikā katrs artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem (katrā divizionā pa trīs baterijām: divas lielgabalu un viena haubiču) un kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 623. artilērijas pulks (kom pulkv. E. Strauss).
Skat. arī: Latgales artilērijas pulks, Zemgales artilērijas pulks, Vidzemes artilērijas pulks, Smagās artilērijas pulks, Krasta artilērijas pulks, Zenītartilērijas pulks
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 155. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
