Atšķirības starp "Kurzemes bruņniecības matrikula" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
Graf [[Anrepi-Elmpti|Anrep-Elmpt]] (K. 1854c);
 
Graf [[Anrepi-Elmpti|Anrep-Elmpt]] (K. 1854c);
 
von Arseniew (K.1808a; K.1808b);
 
von Arseniew (K.1808a; K.1808b);
Baron Ascheberg /von Ascheberg (I. 1634a);
+
[[Ašebergi|Baron Ascheberg]] / [[Ašebergi|von Ascheberg]] (I. 1634a);
Graf von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup;
+
[[Ašebergi|Graf von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup]] (1688);
Baron von Ascheberg-Kettler.
+
Ašebergi[[Baron von Ascheberg-Kettler]] (1794).
  
  

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.17

Kurzemes bruņniecības matrikula (vc. Matrikel der Kurländischen Ritterschaft) - bruņniecībai piederīgo dižciltīgo dzimtu reģistrs Kurzemē, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Ar laiku "Edel" sāka lietot arī nematrikulētie muižnieki un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā Kurzemes landtāgs nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Edel". Kurzemes un Zemgales hercogistē 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā).

XIX gs. beigās Kurzemes bruņniecības matrikulas sarakstā bija šādas dzimtas:

A

von Adamowicz genannt Adam (II. 1634); von Adeling (II. 1631); von Alopaeus (K. 1784b); von Albedyll (K. 1778a); von Altenbockum (v. dem Grimberg genannt Altenbockum) (I. 1620); von Amboten (P. 1841a); von Ampach (K. 1801a); Graf Anrep-Elmpt (K. 1854c); von Arseniew (K.1808a; K.1808b); Baron Ascheberg / von Ascheberg (I. 1634a); Graf von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup (1688); AšebergiBaron von Ascheberg-Kettler (1794).


  • I. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 1. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.
  • II. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 2. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.
  • III. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 3. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.

Skat. arī:

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
  • Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.

Resursi internetā par šo tēmu