Atšķirības starp "Kurzemes bruņniecības matrikula" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (A)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kurzemes bruņniecības matrikula''' (vc. ''Matrikel der Kurländischen Ritterschaft'') - [[bruņniecība]]i piederīgo [[Dižciltība|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs Kurzemē, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Ar laiku "Edel" sāka lietot arī nematrikulētie muižnieki un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā [[Kurzemes landtāgs]] nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Edel". [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā).
+
'''Kurzemes bruņniecības matrikula''' (vc. ''Matrikel der Kurländischen Ritterschaft'') - [[bruņniecība]]i piederīgo [[Dižciltība|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs Kurzemē, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel/Adel" (dižciltīgs). Ar laiku "Adel" sāka lietot arī nematrikulētie muižnieki un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā [[Kurzemes landtāgs]] nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Adel". [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā).
  
 
XIX gs. beigās Kurzemes bruņniecības matrikulas sarakstā bija šādas dzimtas:
 
XIX gs. beigās Kurzemes bruņniecības matrikulas sarakstā bija šādas dzimtas:

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 12.13

Kurzemes bruņniecības matrikula (vc. Matrikel der Kurländischen Ritterschaft) - bruņniecībai piederīgo dižciltīgo dzimtu reģistrs Kurzemē, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un personiski piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel/Adel" (dižciltīgs). Ar laiku "Adel" sāka lietot arī nematrikulētie muižnieki un no namnieku kārtas cēlušies hercoga ierēdņi un virsnieki, tādēļ 1684. gadā Kurzemes landtāgs nolēma, ka turpmāk bruņniecībai piederīgo apzīmējums būs "Wohlgeboren" (labdzimis), kamēr nebruņiniekiem, t.i. parastajai muižniecībai ļaus lietot "Adel". Kurzemes un Zemgales hercogistē 1629.-1634. gados bija imatrikulētas 119 dižciltīgo dzimtas (aptuveni tāds pats skaits muižnieku dzimtu netika atzītas par pietiekami dižciltīgām, lai tiktu ierakstītas matrikulā).

XIX gs. beigās Kurzemes bruņniecības matrikulas sarakstā bija šādas dzimtas:

A

von Adamowicz genannt Adam (II. 1634); von Adeling (II. 1631); von Alopaeus (K. 1784b); von Albedyll (K. 1778a); von Altenbockum (von dem Grimberg genannt Altenbockum) (I. 1620); von Amboten (P. 1841a); von Ampach (K. 1801a); Graf Anrep-Elmpt (K. 1854c); Arseniew (K.1808a; K.1808b); Baron Ascheberg / von Ascheberg (I. 1634a); Graf von Ascheberg-Soefdeborg und Ågerup (1688); Baron von Ascheberg-Kettler (1794).

B

Baron von Bagge af Boo / von Bagge af Boo (K. 1731b); von Balugjanski (K. 1840c); von Bandemer (P. 1841b); von Bach (K. 1805b); von Bekleschow (K. 1808a; K. 1808b); Graf Belzig von Kreutz (K. 1833c) Graf von Benckendorff (K. 1840c); Baron von Behr / von Behr (P. 1841a); von Berg a. d. H. Kandel (P. 1841b); von Berg a. d. H. Carmel (I. 1620); Baron von zum Berge / von zum Berge (III. 1634); von Bercken (II. 1631); von Berner (K. 1799a; K. 1797b); von Boetticher (K. 1882c; K. 1909c; K. 1952d; K. 1953d; K. 1961d); Bienemann von Bienenstamm (K. 1797b); Biron von Curland (von Kurland und zu Sagan) (K. 1730a); Graf von Biron (K. 1730a); Baron von Bistram / von Bistram (I. 1620); Graf von Blankensee-Fircks (I. 1620); Baron von Blomberg (I. 1620); von Blomberg (K. 1642a); von Bodendieck (K. 1642a); von Bohl (P. 1841a); Baron von Bolschwing / von Bolschwing (I. 1634); Baron von Bönninghausen genannt Budberg (K. 1833c); von Bönninghausen genannt Budberg (I. 1620); Graf von der Borch-Lubeschütz und Borchshoff von Borchsland (P. 1841b); von der Borch (P. 1841b); von Brackel (P.1841b); von Brasch (K. 1795a); von Brevern (K. 1833c); von der Brincken (I. 1620); von Briskorn (K. 1799a); von Brockhausen (I. 1631); Graf von dem Broel genannt Plater (I. 1620); Graf von Browne-Camus (K. 1784a); Baron von Bruiningk a. d. H. Hellenorm (K. 1840c); von Brucken genannt Fock (P. 1841a); Graf von Brunnow / Baron von Brunnow / von Brunnow (I. 1620); Baron von der Brüggen / von der Brüggen (I. 1631); von Brüggener (II.1631); Graf von Brühl (K. 1731b); Graf von Brühl-Renard (K. 1648a); von Budde (K. 1648a); von Buddenbrock (I. 1620); Graf von Büxhowden (K. 1805a; K. 1805b); von Bunge (K. 1865c); Graf von Buttlar / Baron von Buttlar / von Buttlar (I. 1620); Baron von Buchholtz / von Buchholtz (I. 1620); von Bülow (P. 1841a); von Büldring (I. 1634).


  • I. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 1. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.
  • II. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 2. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.
  • III. 1620, 1631 un 1634 gados ierakstītas 3. kategorijas Kurzemes un Zemgales hercogistes dižciltīgo dzimtas.

Skat. arī:

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
  • Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.

Resursi internetā par šo tēmu