Kārtu pārstāvniecība

No ''Vēsture''
Versija 2019. gada 23. jūnijs, plkst. 05.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kārtu pārstāvniecība (an. Estates General, fr. les états généraux du royaume ou États-Généraux, vc. Generalstände, kr. сословное представительство) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu, kurā valsts pārvaldi, papildinot monarha varu, ar likumdevēja funkcijām īstenoja trīs brīvo kārtu - garīdzniecības, bruņniecības un pilsonības, - pārstāvēto delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).

Sastopama vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, t.s. kārtu pārstāvniecības monarhijas laikā.

Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - seimiki, vācu zemēs - landtāgi, kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus (Parlaments, Ģenerālštati, Seims, Bajāru dome, Zemes sapulce, Reihstāgs) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties absolūtismam, kārtu pārstāvniecība zaudēja nozīmi un izzuda pati no sevis.

Skat. arī kārtu pašpārvalde

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu