Atšķirības starp "Lēbers Augusts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Augusts Lēbers''' (vc. ''August Loeber'', 1865.-1948.) - jurists, zinātnieks, politiķis. | + | '''Augusts Johans Lēbers''' (vc. ''Johan August Loeber'', 1865.-1948.) - jurists, zinātnieks, politiķis. |
| − | Dzimis 1865. gada 7. oktobrī Rīgā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1884. gadā absolvējis ģimnāziju, 1888. gadā - Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti. 1889. gadā Getingenes universitātē aizstāvējis Dr.Iur. grādu ar disertāciju "Soda naudas par preču piegādes neizpildīšanu". Papildus izglītojies Francijā un Lielbritānijā. | + | Dzimis 1865. gada 7. oktobrī Rīgā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], Teodora Lēbera – tirgotājs, Lielās ģildes vecākais - ģimenē. 1884. gadā absolvējis Rīgas guberņas ģimnāziju, 1888. gadā - Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti. 1889. gadā Getingenes universitātē aizstāvējis Dr.Iur. grādu ar disertāciju "Soda naudas par preču piegādes neizpildīšanu". Papildus izglītojies Francijā un Lielbritānijā. |
| − | Kopš 1890. gada strādājis Rjazaņas guberņas apgabaltiesā. Pēc veiksmīgas prakses, 1892. gadā atgriezās Rīgā, zvērināta advokāta palīgs. No 1896. gada zvērināts advokāts. Kopš 1905. gada mācībspēks jūras tiesībās Rīgas jūrskolā. No 1912. gada mācībspēks vispārējo tiesību teorijā un tirdzniecības tiesībās Rīgas Politehniskajā institūtā (līdz 1914. gadam). | + | Kopš 1890. gada strādājis Rjazaņas guberņas apgabaltiesā. Pēc veiksmīgas prakses, 1892. gadā atgriezās Rīgā, zvērināta advokāta palīgs. No 1896. gada zvērināts advokāts. Kopš 1905. gada mācībspēks jūras tiesībās Rīgas jūrskolā. No 1912. gada mācībspēks vispārējo tiesību teorijā un tirdzniecības tiesībās Rīgas Politehniskajā institūtā (līdz 1914. gadam). Precējies ar Rīgas tirgotāja Augusta Mencendorfa meitu. Vācbaltiešu Juristu biedrības un Latvijas Vēža apkarošanas biedrības darba veicinātājs, Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrības dibinātājs. |
| − | No 1918. gada 7. decembra senators Civilās kasācijas departamentā (līdz 1938.). [[LSPR]] varas gados palika Rīgā, strādāja dārzniecībā Pārdaugavā, izvairījās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vajāšanām. Viens no Latvijas universitātes (tobrīd Latvijas augstskolas) dibināšanas idejas autoriem un organizētājiem. Kopš 1919. gada septembra LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna v.i. Kā mācībspēks lasīja lekcijas ievadā tiesībzinātnēs. 1920. gadā miera komisijas loceklis, izstrādāja līgumu par attiecību atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. 1920. gadā lekcijas sāka lasīt latviešu valodā. Paralēli šim darbam, 1922.-1927. gados lasīja lekcijas [[Latvijas tautas universitāte|Latvijas tautas universitātē]], 1928.-1931. gados - Herdera institūtā. Kopš 1930. gada LU ''Dr. Iuris honoris causa''. Kopš 1931. gada LU profesrs. Juridiskās terminoloģijas latviešu valodā bāzes izveidotājs. 1930. gadā pārstāvēja Latviju Ženēvas starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta vekseļu un čeku tiesību unifikācijas problēmai, piedalījās kovencijas izstrādē, izstrādāja arī Latvijas vekseļu likumu, ko pieņēma 1935. gada novembrī. 1936. gadā ņēma dalību Civillikuma un Likuma par akciju un paju sabiedrībām izstrādāšanā (abi pieņemti 1937. gadā). Sarakstījis aptuveni 80 publikāciju un monogrāfiju. | + | No 1918. gada 7. decembra senators Civilās kasācijas departamentā (līdz 1938.). [[LSPR]] varas gados palika Rīgā, strādāja dārzniecībā Pārdaugavā, izvairījās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vajāšanām. Viens no Latvijas universitātes (tobrīd Latvijas augstskolas) dibināšanas idejas autoriem un organizētājiem. Kopš 1919. gada septembra LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna v.i. Kā mācībspēks lasīja lekcijas ievadā tiesībzinātnēs. 1920. gadā miera komisijas loceklis, izstrādāja līgumu par attiecību atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. 1920. gadā lekcijas sāka lasīt latviešu valodā. Paralēli šim darbam, 1922.-1927. gados lasīja lekcijas [[Latvijas tautas universitāte|Latvijas tautas universitātē]], 1928.-1931. gados - Herdera institūtā. Kopš 1930. gada LU ''Dr. Iuris honoris causa''. Kopš 1931. gada LU profesrs. Juridiskās terminoloģijas latviešu valodā bāzes izveidotājs. 1930. gadā pārstāvēja Latviju Ženēvas starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta vekseļu un čeku tiesību unifikācijas problēmai, piedalījās kovencijas izstrādē, izstrādāja arī Latvijas vekseļu likumu, ko pieņēma 1935. gada novembrī. 1936. gadā ņēma dalību Civillikuma un Likuma par akciju un paju sabiedrībām izstrādāšanā (abi pieņemti 1937. gadā). Pensionējies 1938. gadā, iecelts par Senāta Goda tiesnesi. Sarakstījis aptuveni 80 publikāciju un monogrāfiju. |
1939. gadā kā vācbaltietis bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. Sākumā apmetās Pozenā (mūsd. Poznaņa), bet no 1945. gada aprīļa dzīvoja Šlēzvigā-Holšteinā. Miris 1948. gada 14. februārī. | 1939. gadā kā vācbaltietis bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. Sākumā apmetās Pozenā (mūsd. Poznaņa), bet no 1945. gada aprīļa dzīvoja Šlēzvigā-Holšteinā. Miris 1948. gada 14. februārī. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 08.26
Augusts Johans Lēbers (vc. Johan August Loeber, 1865.-1948.) - jurists, zinātnieks, politiķis.
Dzimis 1865. gada 7. oktobrī Rīgā, Vidzemes guberņā, Teodora Lēbera – tirgotājs, Lielās ģildes vecākais - ģimenē. 1884. gadā absolvējis Rīgas guberņas ģimnāziju, 1888. gadā - Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti. 1889. gadā Getingenes universitātē aizstāvējis Dr.Iur. grādu ar disertāciju "Soda naudas par preču piegādes neizpildīšanu". Papildus izglītojies Francijā un Lielbritānijā.
Kopš 1890. gada strādājis Rjazaņas guberņas apgabaltiesā. Pēc veiksmīgas prakses, 1892. gadā atgriezās Rīgā, zvērināta advokāta palīgs. No 1896. gada zvērināts advokāts. Kopš 1905. gada mācībspēks jūras tiesībās Rīgas jūrskolā. No 1912. gada mācībspēks vispārējo tiesību teorijā un tirdzniecības tiesībās Rīgas Politehniskajā institūtā (līdz 1914. gadam). Precējies ar Rīgas tirgotāja Augusta Mencendorfa meitu. Vācbaltiešu Juristu biedrības un Latvijas Vēža apkarošanas biedrības darba veicinātājs, Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrības dibinātājs.
No 1918. gada 7. decembra senators Civilās kasācijas departamentā (līdz 1938.). LSPR varas gados palika Rīgā, strādāja dārzniecībā Pārdaugavā, izvairījās vācbaltiešu vajāšanām. Viens no Latvijas universitātes (tobrīd Latvijas augstskolas) dibināšanas idejas autoriem un organizētājiem. Kopš 1919. gada septembra LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāna v.i. Kā mācībspēks lasīja lekcijas ievadā tiesībzinātnēs. 1920. gadā miera komisijas loceklis, izstrādāja līgumu par attiecību atjaunošanu starp Latviju un Vāciju. 1920. gadā lekcijas sāka lasīt latviešu valodā. Paralēli šim darbam, 1922.-1927. gados lasīja lekcijas Latvijas tautas universitātē, 1928.-1931. gados - Herdera institūtā. Kopš 1930. gada LU Dr. Iuris honoris causa. Kopš 1931. gada LU profesrs. Juridiskās terminoloģijas latviešu valodā bāzes izveidotājs. 1930. gadā pārstāvēja Latviju Ženēvas starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta vekseļu un čeku tiesību unifikācijas problēmai, piedalījās kovencijas izstrādē, izstrādāja arī Latvijas vekseļu likumu, ko pieņēma 1935. gada novembrī. 1936. gadā ņēma dalību Civillikuma un Likuma par akciju un paju sabiedrībām izstrādāšanā (abi pieņemti 1937. gadā). Pensionējies 1938. gadā, iecelts par Senāta Goda tiesnesi. Sarakstījis aptuveni 80 publikāciju un monogrāfiju.
1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju. Sākumā apmetās Pozenā (mūsd. Poznaņa), bet no 1945. gada aprīļa dzīvoja Šlēzvigā-Holšteinā. Miris 1948. gada 14. februārī.
Apbalvojumi:
- Triju Zvaigžņu ordenis III šķira (1926.)
- Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1935.)
