Laterāna līgumi

Laterāna līgums - trīs līgumi, kas noslēgti 1929. gada 11. februārī, Pija XI pontifikāta laikā, starp Itālijas valdību un Svēto Krēslu, un izbeidza gandrīz sešdesmit gadus ilgušo konfliktu. Ar pirmo no šiem līgumiem tika dibināta neatkarīga valsts – Vatikāna pilsētvalsts, - kuras suverenitāti Itālija apņēmās respektēt (Vatikāna pilsētvalsts nav kādreizējās Pāvesta valsts tiesību un saistību pārņēmēja). Kā teikts līguma preambulā: “lai nodrošinātu Svētajam Krēslam absolūtu un redzamu neatkarību, lai garantētu tam neapšaubāmu suverenitāti arī starptautiskajā jomā, (..) ir (..) radusies nepieciešamība ar īpašiem nosacījumiem izveidot Vatikāna pilsētvalsti, tās teritorijā atzīstot Svētajam Krēslam pilnīgas īpašuma tiesības, ekskluzīvu un absolūtu varu un suverēnu jurisdikciju”. Kopā tika noslēgti 3 līgumi: 1) Līgums, atzīstot Vatikāna pilsētvalsti un Svētā Krēsla neatkarību un autonomiju; 2) Konkordāts, kurš regulē attiecības valdību starpā un ar Itālijas baznīcām; 3) Finansiāla Konvencija par kompensācijām sakarā ar zaudējumiem 1870. gadā.