Atšķirības starp "Latviešu demokrātiskā partija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latviešu demokrātiskā partija'''- centriska [[Partija|politiska partija]] Krievijas impērijā laikā no 1905. gada novembrim līdz 1906. gada martam. Partijas programma publicēta 1905. gada 17.(30.) novembrī "batijas Vēstnesī" - autors [[Arveds Bergs]]. Pozicionēja sevi kā esošu vidū starp [[Pilsonība|pilsoniskajām]] "buržuāzijas" partijām un sociāldemokrātiju. Programma sastāvēja no 7 nodaļām, kurās bija iekļauts gan aicinājums sasaukt Satversmes sapulci (1.-1.), gan "visu latviešu apdzīvoto zemi apvienot vienā pašvaldībā" (2.-1.). Būdama visai kreisa, no sociāldemokrātu nostājas atšķīrās ar privātīpašuma atzīšanu. | + | '''Latviešu demokrātiskā partija'''- centriska [[Partija|politiska partija]] Krievijas impērijā laikā no 1905. gada novembrim līdz 1906. gada martam. Partijas programma publicēta 1905. gada 17.(30.) novembrī "batijas Vēstnesī" - autors [[Arveds Bergs]]. Pozicionēja sevi kā esošu vidū starp [[Pilsonība|pilsoniskajām]] "buržuāzijas" partijām un sociāldemokrātiju. Programma sastāvēja no 7 nodaļām, kurās bija iekļauts gan aicinājums sasaukt Satversmes sapulci (1.-1.), gan "visu latviešu apdzīvoto zemi apvienot vienā pašvaldībā" (2.-1.). Būdama visai kreisa, pieprasot kardināli mainīt visas valsts sistēmu, no sociāldemokrātu nostājas atšķīrās ar privātīpašuma atzīšanu. |
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. maijs, plkst. 14.34
Latviešu demokrātiskā partija- centriska politiska partija Krievijas impērijā laikā no 1905. gada novembrim līdz 1906. gada martam. Partijas programma publicēta 1905. gada 17.(30.) novembrī "batijas Vēstnesī" - autors Arveds Bergs. Pozicionēja sevi kā esošu vidū starp pilsoniskajām "buržuāzijas" partijām un sociāldemokrātiju. Programma sastāvēja no 7 nodaļām, kurās bija iekļauts gan aicinājums sasaukt Satversmes sapulci (1.-1.), gan "visu latviešu apdzīvoto zemi apvienot vienā pašvaldībā" (2.-1.). Būdama visai kreisa, pieprasot kardināli mainīt visas valsts sistēmu, no sociāldemokrātu nostājas atšķīrās ar privātīpašuma atzīšanu.
