Atšķirības starp "Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika" versijām

'''Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika''' - administratīva vienība ar savu pašpārvaldi [[PSRS]] sastāvā, province, kas izveidojās 1940. gada jūnijā notikušās [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas Republikas okupācijas]] rezultātā un pastāvēja līdz 80. gadu beigu t.s. ''dziesmotajām revolūcijām'', kad 1990. gada maijā tika proklamēta Latvijas Republikas atjaunošana un suverenitāte. Administratīvi teritoriālā pārvalde atbilda visā PSRS pastāvošajai sistēmai (rajoni apriņķu vietā utt.). Par valsts iekārtu bija pasludināts [[sociālisms]] ar vienpartijas sistēmu. Politiskā opozīcija nebija iespējama un tika apspiesta pat visniecīgākajos izpausmes veidos. Paralēli tās apspiešanai, valsts represīvās struktūras pēc pēckara juku laikiem līdz minimumam bija samazinājušas noziedzības līmeni. Privātīpašuma tiesības ļoti ierobežotas (tiesības tikai uz kustamo īpašumu un minimālu nekustamo īpašumu). Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij, zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauti tikai t.s. ''piemājas dārziņi''), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. ''kolektīvajās saimniecībās'' ([[Kolhozs|kolhozos]]) un ''padomju saimniecībās'' ([[Sovhozs|sovhozos]]). Centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[kolektivizācija]]s politiku. 50. gados sākās visai izteikta migrācija no citām PSRS provincēm ("republikām") uz Latvijas PSR, tā mainot demogrāfisko situāciju, sadzīvē un valsts pārvaldē sāka dominēt krievu valoda (liela daļa latviešu sāka justies kā otrās šķiras pilsoņi savā zemē). Tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi, kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Sabiedriskā un saimnieciskā dzīve tika strikti reglamentēta un to kontrolēja [[Latvijas Komunistiskā partija]] un tās augstākā institūcija - Centrālā komitejā ([[LKP CK]]). Savukārt to vadīja un kontrolēja (ieceļot vai atceļot "republikas" vadību) valdība un [[PSKP CK]] Maskavā. 80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei [[Gorbačovs Mihails|Mihaila Gorbačova]] vadībā, valstī (līdz ar to arī LPSR) tika uzsāktas politiksās un ekonomiskās reformas, kuru rezultātā parādījās puzlegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. ''PSRS sabrukums''. 1989.-1990. gados sākās šķelšanās Latvijas komunistiskajā partijā un Augstākajā padomē. 1990. gada 4. maijā notika AP pieņēma ''Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu'' un, attiecīgi, LPSR atzīšanu par neesošu.