Atšķirības starp "Latvijas Tautas padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Tautas_padome.jpg‎|right|thumb|300px|Tautas padomes sēde]]
 
[[Attēls:Tautas_padome.jpg‎|right|thumb|300px|Tautas padomes sēde]]
'''Latvijas Tautas padome''' - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja Latvijā no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. Izveidota Rīgā 1918. gada 17. novembrī ''Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases'' telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā), dibināšanas sēdi vadīja [[Skujenieks Marģers|M. Skujenieks]], piedalījās 8 dažādu politisko partiju pārstāvji. Nepiedalījās Latvijas politiskā spektra galēji labējā spārna (F.Veinberga ''Tautas partijas'') un galēji kreisais spārna ([[lielinieki|lielinieku]]) pārstāvji, kā arī [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.12.29.latv.htm 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.]</ref>, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no TP. Tikai pēc 1919 . gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties TP. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (''Zemnieku savienībai'' 13 vietas, ''LSDSP'' - 10, ''Demokrātiskai partijai''- 5; ''Radikāldemokrātiskai partijai'' - 5, ''Revolucionāro sociālistu partijai'' - 3, ''Nacionāldemokrātiskai partijai'' - 2, ''Republikāņu partijai'' un ''Neatkarības partijai'' pa vienai vietai). 1919. gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. 1918. gada 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. ''Nacionālais teātris'') TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika - pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] TP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī (līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas ''Pagaidu valdības''). TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad [[Latvijas SPR]] spēki bija ieņēmuši to, TP darbība norisinājās Liepājā, bet [[bermontiāde]]s laikā sēdes notika Cēsīs. Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī ''Starpfrakciju birojs''. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais ''Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis''. Teorētiski TP kontrolēja ''Pagaidu valdības'' darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva ''Pagaidu valdības'' rokās. [[Satversmes sapulce]]s vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
+
'''Latvijas Tautas padome''' jeb '''LTP''' - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja Latvijā no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. Izveidota Rīgā 1918. gada 17. novembrī ''Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases'' telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā), dibināšanas sēdi vadīja [[Skujenieks Marģers|M. Skujenieks]], piedalījās 8 dažādu politisko partiju pārstāvji. Nepiedalījās Latvijas politiskā spektra galēji labējā spārna (F.Veinberga ''Tautas partijas'') un galēji kreisais spārna ([[lielinieki|lielinieku]]) pārstāvji, kā arī [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (''Winnig''), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.12.29.latv.htm 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.]</ref>, 30. decembrī [[LSDSP]] izstājās no TP. Tikai pēc 1919 . gada [[Aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties TP. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz [[Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ [[Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]], Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (''Zemnieku savienībai'' 13 vietas, ''LSDSP'' - 10, ''Demokrātiskai partijai''- 5; ''Radikāldemokrātiskai partijai'' - 5, ''Revolucionāro sociālistu partijai'' - 3, ''Nacionāldemokrātiskai partijai'' - 2, ''Republikāņu partijai'' un ''Neatkarības partijai'' pa vienai vietai). 1919. gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. 1918. gada 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. ''Nacionālais teātris'') TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika - pirmo [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] TP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī (līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas ''Pagaidu valdības''). TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad [[Latvijas SPR]] spēki bija ieņēmuši to, TP darbība norisinājās Liepājā, bet [[bermontiāde]]s laikā sēdes notika Cēsīs. Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī ''Starpfrakciju birojs''. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais ''Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis''. Teorētiski TP kontrolēja ''Pagaidu valdības'' darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu ''Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus'', kas visu varu valstī nodeva ''Pagaidu valdības'' rokās. [[Satversmes sapulce]]s vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
  
 
==== Atsauces un skaidrojumi ====
 
==== Atsauces un skaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. decembris, plkst. 20.41

Tautas padomes sēde

Latvijas Tautas padome jeb LTP - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas pastāvēja Latvijā no 1918. gada 17. novembra līdz 1920. gada 30. aprīlim. Izveidota Rīgā 1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā), dibināšanas sēdi vadīja M. Skujenieks, piedalījās 8 dažādu politisko partiju pārstāvji. Nepiedalījās Latvijas politiskā spektra galēji labējā spārna (F.Veinberga Tautas partijas) un galēji kreisais spārna (lielinieku) pārstāvji, kā arī vācbaltiešu u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (Winnig), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem[1], 30. decembrī LSDSP izstājās no TP. Tikai pēc 1919 . gada 16. aprīļa puča 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties TP. Dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību, Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP - 10, Demokrātiskai partijai- 5; Radikāldemokrātiskai partijai - 5, Revolucionāro sociālistu partijai - 3, Nacionāldemokrātiskai partijai - 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai). 1919. gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. 1918. gada 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika - pirmo Latvijas Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918. gada 19. novembrī (līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības). TP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad Latvijas SPR spēki bija ieņēmuši to, TP darbība norisinājās Liepājā, bet bermontiādes laikā sēdes notika Cēsīs. Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis. Teorētiski TP kontrolēja Pagaidu valdības darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus, kas visu varu valstī nodeva Pagaidu valdības rokās. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē TP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.

Atsauces un skaidrojumi

Literatūra

  • Latvijas Tautas padome (stenogrammas). - Rīga, 1920.
  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.

Resursi internetā par šo tēmu