Atšķirības starp "Liģeris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Liģeris''' - gabalpreču nesēji, krāvēji ostā viduslaikos un jaunajos laikos. | '''Liģeris''' - gabalpreču nesēji, krāvēji ostā viduslaikos un jaunajos laikos. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru [[cunfte]]s [[šrāga]] apstiprināta 1463. gada 8. septembrī Rīgā, sastāvēja Rīgas [[Mazā ģilde|Mazajā ģildē]]. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru [[cunfte]]s [[šrāga]] apstiprināta 1463. gada 8. septembrī Rīgā, sastāvēja Rīgas [[Mazā ģilde|Mazajā ģildē]]. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana. Cunftes patrons bija Sv. Jānis Kristītājs, kura doka atradās cunftes sanāksmju namā, blakus cunftes lādei. Pats liģeru nams atradās Vikboldā - Cūku (mūsd. Peldu) ielā. Cunftei bija savs [[vikārijs]] S. Pētera baznīcā pie Sv. Stefana [[altāris|altāra]]. Cunftes vadību veidoja [[oldermanis]], divi piesēdētāji un priesteris. Brālību veidoja paši nesēji, to sievas un bērni, kā arī goda biedriem no citām cunftēm. Skaits tika papildināts no zemniekiem ienācējiem, līdz ar to liģeru cunftē nevācu tradicionāli bija vairākums. |
| + | |||
| + | No liģeriem laika gaitā atšķēlušās visas pārējās nesēju cunftes. | ||
Rīgas liģeru cunfte beidza pastāvēt XVIII gs. beigās. | Rīgas liģeru cunfte beidza pastāvēt XVIII gs. beigās. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. septembris, plkst. 11.00
Liģeris - gabalpreču nesēji, krāvēji ostā viduslaikos un jaunajos laikos.
Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru cunftes šrāga apstiprināta 1463. gada 8. septembrī Rīgā, sastāvēja Rīgas Mazajā ģildē. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana. Cunftes patrons bija Sv. Jānis Kristītājs, kura doka atradās cunftes sanāksmju namā, blakus cunftes lādei. Pats liģeru nams atradās Vikboldā - Cūku (mūsd. Peldu) ielā. Cunftei bija savs vikārijs S. Pētera baznīcā pie Sv. Stefana altāra. Cunftes vadību veidoja oldermanis, divi piesēdētāji un priesteris. Brālību veidoja paši nesēji, to sievas un bērni, kā arī goda biedriem no citām cunftēm. Skaits tika papildināts no zemniekiem ienācējiem, līdz ar to liģeru cunftē nevācu tradicionāli bija vairākums.
No liģeriem laika gaitā atšķēlušās visas pārējās nesēju cunftes.
Rīgas liģeru cunfte beidza pastāvēt XVIII gs. beigās.
Literatūra par šo tēmu
- Juškēvičs J. Par Rīgas liģeriem. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr. 5., 1937. gada 4. februāris, 82.-83. lpp.
