Atšķirības starp "Lidinghauzeni-Volfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | + | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1855. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes [[kanclers]] brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф'', 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф'', 1851-1904) | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes [[kanclers]] brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф'', 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф'', 1851-1904) | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (''Herbergen''), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas, Līksnas (''Lixten'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/63028/Людингаузен Людингаузен-Вольф - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://www.brdn.ru/person/313.html Людингаузен-Вольф Иван Павлович (Петер Иоганн Пауль Вильгельм)] | * [http://www.brdn.ru/person/313.html Людингаузен-Вольф Иван Павлович (Петер Иоганн Пауль Вильгельм)] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 19. jūnijs, plkst. 18.28
baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1855. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz brīvkungu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes kanclers brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф, 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф, 1851-1904)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas, Līksnas (Lixten) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.
