Atšķirības starp "Lidinghauzeni-Volfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Luedinghausen_genannt_Wolff.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Voroņežas guberņā. Pirmais Lidinghauzens, Georgs, Kurzemē ieradies 1559. gadā, kļūstot par Ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Saglabāja piederību [[Romas Katoļu Baznīca]]i arī pēc [[Reformācija]]s. 1853. un 1862. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. | + | baroni '''Lidinghauzeni, saukti par Volfiem''' (vc. ''Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', kr. ''бароны фон Людингаузен-Вольф'') - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercgistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Voroņežas guberņā. Pirmais Lidinghauzens, Georgs, Kurzemē ieradies 1559. gadā, kļūstot par Ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Saglabāja piederību [[Romas Katoļu Baznīca]]i arī pēc [[Reformācija]]s. 1853. un 1862. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes [[kanclers]] brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (''Georg Christoff'', 1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф'', 1783-1828); apakšpulkvedis, Varšavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф'', 1851-1904), Vācijas armijas ģenerālleitnants Alberts Lidinghauzens-Volfs (''Albert, Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', 1851–1931). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pēdējais Kurzemes [[Bruņniecības sols|Bruņniecības sola]] tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils [[šefers]] (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes [[kanclers]] brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (''Georg Christoff'', 1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф'', 1783-1828); apakšpulkvedis, Varšavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. ''Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф'', 1851-1904), Vācijas armijas ģenerālleitnants Alberts Lidinghauzens-Volfs (''Albert, Baron Lüdinghausen genannt Wolff'', 1851–1931). | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 16.36
baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Voroņežas guberņā. Pirmais Lidinghauzens, Georgs, Kurzemē ieradies 1559. gadā, kļūstot par Ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Saglabāja piederību Romas Katoļu Baznīcai arī pēc Reformācijas. 1853. un 1862. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz brīvkungu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes kanclers brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (Georg Christoff, 1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф, 1783-1828); apakšpulkvedis, Varšavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф, 1851-1904), Vācijas armijas ģenerālleitnants Alberts Lidinghauzens-Volfs (Albert, Baron Lüdinghausen genannt Wolff, 1851–1931).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas, Līksnas (Lixten) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.
Resursi internetā par šo tēmu
- Lüdinghausen genannt Wolff, von - Deutsche Biographie
- Lüdinghausen genannt Wolff, Friedrich von - Deutsche Biographie
- Die Familie v. Lüdinghausen, auch Lüdinghausen genannt Wulff oder Wolf, Wolf genannt Lüdinghausen, bis zu ihrem Erlöschen in ihrer Stammheimath Westfalen - Regesta Imperii : Akademie der Wissenschaften und der Literatur, Mainz
- Kriegstagebuch von Reinhold Freiherr von Lüdinghausen genannt Wolff - europeana1914-1918.eu
