Atšķirības starp "Lielvezīrs" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielvezīrs''' (no | + | '''Lielvezīrs''' (no senarābu ''āzara'' - "smaguma nesējs"; trk. ''sadrazam'', an. ''grand vizier'', fr. ''grand vizir'', vc. ''Auserwählter Wesir, Oberster Wesir, Erster unter den Wesiren, Erster Wesir, Großer Wesir, Großwesir'', kr. ''великий везирь'') - [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs valdnieka kancelejas augstākā amatpersona, [[Monarhs|monarha]] zīmoga glabātājs, valdnieka tuvākais padomdevējs. Pārstāvēja monarhu galma ceremonijās, starpvalstu attiecībās, pārrunās ar [[Vasalis|vasaļiem]], bija starpnieks starp pavalstniekiem un monarhu, uzraudzīja kārtību valstī. Lielvezīrs bija visu [[Dīvāns|dīvānu]] ierēdniecības (''ashab ad davavin'') vadītājs (t.sk. arī [[vezīrs|vezīru]]), iecēla amatā vai atcēla valsts pārvaldes ierēdņus, noteica izdienas pensijas (''arzak''), uzturlīdzekļus (''mavadžib''), kontrolēja nodokļu iekasēšanu un valdnieka kasi. Kā amata simboli kalpoja tintnīca pie jostas un īpaša auduma [[čalma]] (''dastar''). [[Horezmas valsts|Horezmšahu valstī]], izejot no rezidences, vezīram pa priekšu nesa 4 apzeltītus pīķus. Oficiālo ceremoniju laikā lielvezīrs sēdēja valdniekam pie labās rokas. Savas kancelejas telpās tas sēdēja melnā krēslā (''dast'') un nepiecēlās pat tad, ja apmeklētājs bija troņmantnieks. |
| − | * '''1.''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tituls sākotnēji bija ''vezir-i âzam'', ko laika gaitā aizstāja ''sadr-ı âlî'' ("augstākais"), ''vekil-i mutlak'' ("absolūtais pilnvarotais"), ''sâhib-i devlet'' ("valsts kungs"), ''zât-ı âsafî'' un visubeidzot ''sadr-ı azam''. No XIX gs. [[Osmaņu impērija]]s ministru prezidenta tituls, ko atcēla 2.11.1922 | + | * '''1.''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] tituls sākotnēji bija ''vezir-i âzam'', ko laika gaitā aizstāja ''sadr-ı âlî'' ("augstākais"), ''vekil-i mutlak'' ("absolūtais pilnvarotais"), ''sâhib-i devlet'' ("valsts kungs"), ''zât-ı âsafî'' un visubeidzot ''sadr-ı azam''. No XIX gs. [[Osmaņu impērija]]s ministru prezidenta tituls, ko atcēla 2.11.1922. |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Буниятов З.М. Государство хорезмшахов-Ануштегинидов 1097-1231. - Наука: Москва, 1986, 93-94 c. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/241490/grand-vizier Grand vizier (Ottoman official) - Britannica Online Encyclopedia] | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/241490/grand-vizier Grand vizier (Ottoman official) - Britannica Online Encyclopedia] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. februāris, plkst. 08.19
Lielvezīrs (no senarābu āzara - "smaguma nesējs"; trk. sadrazam, an. grand vizier, fr. grand vizir, vc. Auserwählter Wesir, Oberster Wesir, Erster unter den Wesiren, Erster Wesir, Großer Wesir, Großwesir, kr. великий везирь) - musulmaņu zemēs valdnieka kancelejas augstākā amatpersona, monarha zīmoga glabātājs, valdnieka tuvākais padomdevējs. Pārstāvēja monarhu galma ceremonijās, starpvalstu attiecībās, pārrunās ar vasaļiem, bija starpnieks starp pavalstniekiem un monarhu, uzraudzīja kārtību valstī. Lielvezīrs bija visu dīvānu ierēdniecības (ashab ad davavin) vadītājs (t.sk. arī vezīru), iecēla amatā vai atcēla valsts pārvaldes ierēdņus, noteica izdienas pensijas (arzak), uzturlīdzekļus (mavadžib), kontrolēja nodokļu iekasēšanu un valdnieka kasi. Kā amata simboli kalpoja tintnīca pie jostas un īpaša auduma čalma (dastar). Horezmšahu valstī, izejot no rezidences, vezīram pa priekšu nesa 4 apzeltītus pīķus. Oficiālo ceremoniju laikā lielvezīrs sēdēja valdniekam pie labās rokas. Savas kancelejas telpās tas sēdēja melnā krēslā (dast) un nepiecēlās pat tad, ja apmeklētājs bija troņmantnieks.
- 1. Osmaņu impērijā tituls sākotnēji bija vezir-i âzam, ko laika gaitā aizstāja sadr-ı âlî ("augstākais"), vekil-i mutlak ("absolūtais pilnvarotais"), sâhib-i devlet ("valsts kungs"), zât-ı âsafî un visubeidzot sadr-ı azam. No XIX gs. Osmaņu impērijas ministru prezidenta tituls, ko atcēla 2.11.1922.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100. lpp.
- Буниятов З.М. Государство хорезмшахов-Ануштегинидов 1097-1231. - Наука: Москва, 1986, 93-94 c.
