Atšķirības starp "Linteni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rechenberg_genannt_Linten.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Rechenberg_genannt_Linten.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Linteni''' un '''Rehenbergi, saukti par Linteniem''' (''von Linten, und von Rechenberg genannt Linten'', kr. ''фон Рехенберг-Линтен'') – | + | fon '''Linteni''' un '''Rehenbergi, saukti par Linteniem''' (''von Linten, und von Rechenberg genannt Linten'', kr. ''фон Рехенберг-Линтен'') – Frankonijas bruņniecības dzimta (''fränkisches Adelsgeschlecht'') un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars kopš XVI gs. pēdējās ceturtdaļas Kurzemē, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. 1747. gadā Linteni no Valdenhofas (''Rechenberg-Linten a.d.H. Woldenhof'') līdz ar citām Polijas valdīšanas laikā dižciltību saņēmušajām dzimtām, ierakstīta Vidzemes, bet 1841. gadā, līdz ar pārējām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), vēsturnieks, viens no 1818. gada [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|Kurzemes guberņas Zemnieku likuma]] autoriem Ernests fon Rehenbergs-Lintens (''Ernst Heinrich Carl von Rechenberg-Linten'', 1788-1858). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (''Dselden''), Pelču (''Alt-Pelzen''), Irlavas (''Irmlau''), Apguldes (''Alt-Abgulden'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (''Dselden''), Pelču (''Alt-Pelzen''), Irlavas (''Irmlau''), Apguldes (''Alt-Abgulden'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. oktobris, plkst. 07.02
fon Linteni un Rehenbergi, saukti par Linteniem (von Linten, und von Rechenberg genannt Linten, kr. фон Рехенберг-Линтен) – Frankonijas bruņniecības dzimta (fränkisches Adelsgeschlecht) un tās vācbaltiešu atzars kopš XVI gs. pēdējās ceturtdaļas Kurzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Somijas lielhercogistē. 1747. gadā Linteni no Valdenhofas (Rechenberg-Linten a.d.H. Woldenhof) līdz ar citām Polijas valdīšanas laikā dižciltību saņēmušajām dzimtām, ierakstīta Vidzemes, bet 1841. gadā, līdz ar pārējām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), vēsturnieks, viens no 1818. gada Kurzemes guberņas Zemnieku likuma autoriem Ernests fon Rehenbergs-Lintens (Ernst Heinrich Carl von Rechenberg-Linten, 1788-1858).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (Dselden), Pelču (Alt-Pelzen), Irlavas (Irmlau), Apguldes (Alt-Abgulden) u.c. muižas.
Skat. arī: Rehenbergi
Literatūra par šo tēmu
- Ernst von Rechenberg-Linten. Zustande Kurlands im vorigen diesem Jahrhundert. - Mitaß, 1858
