Atšķirības starp "Liparti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Liphart_Wappen.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Liphart_Wappen.png|thumb|200px|]]
fon '''Lpharti''' jeb '''Lipartii''' (''von Liphart'', kr. ''фон Липгарт'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] (lielāko tiesu igauņu daļā).
+
fon '''Lipharti''' jeb '''Liparti''' (''von Liphart'', kr. ''фон Липгарт'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] (lielāko tiesu igauņu daļā).
  
 
Dzimtas aizsācējs ir Turnas (''von Thurn'') grāfienes īpašumu Pērnavā pārvaldnieks, tiesu [[asesors]] Johans Lipharts (''Johann Liphart'', ?-1663). Tā dēli, Zviedrijas karaļa armijas virsnieki - Johans (''Johann von Liphart'', ?-1691) un Fridrihs (Johann Friedrich'', 1655–1723), - un vecākais brālis Fridrihs (''Friedrich von Liphart'', 1601–1699), 1688. gadā kļuva par Zviedrijas dižciltīgajiem, sev un pēcnācējiem saņemot arī ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
 
Dzimtas aizsācējs ir Turnas (''von Thurn'') grāfienes īpašumu Pērnavā pārvaldnieks, tiesu [[asesors]] Johans Lipharts (''Johann Liphart'', ?-1663). Tā dēli, Zviedrijas karaļa armijas virsnieki - Johans (''Johann von Liphart'', ?-1691) un Fridrihs (Johann Friedrich'', 1655–1723), - un vecākais brālis Fridrihs (''Friedrich von Liphart'', 1601–1699), 1688. gadā kļuva par Zviedrijas dižciltīgajiem, sev un pēcnācējiem saņemot arī ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. marts, plkst. 11.06

Liphart Wappen.png

fon Lipharti jeb Liparti (von Liphart, kr. фон Липгарт) – vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (lielāko tiesu igauņu daļā).

Dzimtas aizsācējs ir Turnas (von Thurn) grāfienes īpašumu Pērnavā pārvaldnieks, tiesu asesors Johans Lipharts (Johann Liphart, ?-1663). Tā dēli, Zviedrijas karaļa armijas virsnieki - Johans (Johann von Liphart, ?-1691) un Fridrihs (Johann Friedrich, 1655–1723), - un vecākais brālis Fridrihs (Friedrich von Liphart, 1601–1699), 1688. gadā kļuva par Zviedrijas dižciltīgajiem, sev un pēcnācējiem saņemot arī ģerboni. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: galma padomnieks, Vidzemes landrāts, māklsas kolekcionārs un mecenāts Reinholds fon Lipharts (Reinholf Wilchelm von Liphart, kr. Рейнгольд Вильгельм Липгарт, 1750-1829); muižnieks, Vidzemes landmaršals (1833-1836) Karls Gotards (Carl Gotthard von Liphart, 1778-1853); zinātnieks un ārsts, pasniedzējs, mākslas kolekcionārs un mecenāts Karls Edvards fon Lipharts (Karl Eduard von Liphart, kr. Карл Эдуард фон Липгарт, 1808-1891); gleznotājs, Ermitāžas galvenais pārraugs (1906-1929 ) Ernsts Liparts (Baron Ernst Friedrich von Liphart or Earnest Lipgart, kr. Эрнст Карлович Липгарт, 1847–1932).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Gukuru (Dücker) u.c. muižas