Atšķirības starp "Livonija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Livonia_map.jpg‎|right|thumb|300px|Livonijas karte]]
 
[[Attēls:Livonia_map.jpg‎|right|thumb|300px|Livonijas karte]]
 
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: '''Kurland''' (kr. ''Курляндия''); '''Lifland''' (kr. ''Лифляндия'') - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; '''Estland''' (kr. ''Эстляндия'') - mūsdienu Ziemeļigaunija. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: [[Zobenbrāļu ordenis]], kura teritoriju secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] (1237.-1525.) un pēc tam  [[Livonijas ordenis]] (1525.-1562.), [[Rīgas arhibīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]], kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas [[Karalis|karalim]] pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas,  Pomezānijas, Vārmes un  Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. Ap 1420. gadu [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgu]] ­ Livonijas kārtu un valdnieku sapulci - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes).
 
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: '''Kurland''' (kr. ''Курляндия''); '''Lifland''' (kr. ''Лифляндия'') - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; '''Estland''' (kr. ''Эстляндия'') - mūsdienu Ziemeļigaunija. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: [[Zobenbrāļu ordenis]], kura teritoriju secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] (1237.-1525.) un pēc tam  [[Livonijas ordenis]] (1525.-1562.), [[Rīgas arhibīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]], kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas [[Karalis|karalim]] pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas,  Pomezānijas, Vārmes un  Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. Ap 1420. gadu [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgu]] ­ Livonijas kārtu un valdnieku sapulci - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes).
 +
 +
== Galerija==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Livland_1562.jpg|1562. g.
 +
Attēls:RussiaOstsee_provincen.jpg|Krievijas impērijas Baltijas guberņas (''Остзейские губернии'')
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 12.45

Attēls:Livonia map.jpg
Livonijas karte

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: Kurland (kr. Курляндия); Lifland (kr. Лифляндия) - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; Estland (kr. Эстляндия) - mūsdienu Ziemeļigaunija. Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c. Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). Politiski Livonijā kopš XIII gs. virkne valstisku veidojumu: Zobenbrāļu ordenis, kura teritoriju secīgi pārņēma Teitoņu ordenis (1237.-1525.) un pēc tam Livonijas ordenis (1525.-1562.), Rīgas arhibīskapija, Kurzemes bīskapija, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Dānijas karalim pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274.) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. Ap 1420. gadu Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi sasauca pirmo zināmo Livonijas landtāgu ­ Livonijas kārtu un valdnieku sapulci - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes).

Galerija

Literatūra

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis. - Rīga, 1933.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. / Teksts un avotu kritika. - A.Gulbis: Rīga, 1932.
  • Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.

  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909

Resursi internetā par šo tēmu