Atšķirības starp "Livonija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Livonia_map.jpg‎|right|thumb|300px|Livonijas karte]]
 
[[Attēls:Livonia_map.jpg‎|right|thumb|300px|Livonijas karte]]
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa valsti]] (kuru secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] un pēc tam  [[Livonijas ordenis]]), Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Rēveles bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Ap 1420. gadu izveidojās [[Livonijas landtāgs]] ­ Livonijas kārtu pārstāvju un valdnieku sapulce - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai (tādēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" - nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltijas guberņas", "Baltija" u.c.
+
'''Livonija''' (lat. ''Livonia'',  vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa valsti]] (kuru secīgi pārņēma [[Teitoņu ordenis]] un pēc tam  [[Livonijas ordenis]]), Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Rēveles bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Ap 1420. gadu izveidojās [[Livonijas landtāgs]] ­ Livonijas kārtu pārstāvju un valdnieku sapulce - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai (tādēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" - nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "[[Vidzemes guberņa|Liflandes guberņa]]", "Baltija" u.c.
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. decembris, plkst. 22.09

Attēls:Livonia map.jpg
Livonijas karte

Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония) - XIII-XVII gs. lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un kopapzīmējums tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai (vēlajos viduslaikos - Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija). Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Politiski par Livoniju dēvēja reģionā esošo valstisku veidojumu kopumu: Zobenbrāļu ordeņa valsti (kuru secīgi pārņēma Teitoņu ordenis un pēc tam Livonijas ordenis), Rīgas, Kurzemes, Tērbatas, Rēveles bīskapijas, kā arī klosteri un pilsētas (Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris) ar savām teritorijām un pārvaldi. Ap 1420. gadu izveidojās Livonijas landtāgs ­ Livonijas kārtu pārstāvju un valdnieku sapulce - valstu savstarpējo attiecību, ekonomisko sakaru un ārpolitikas jautājumu regulēšanai (tādēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" - nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes). Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" no aprites izspiež citi politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Liflandes guberņa", "Baltija" u.c.

Galerija

Literatūra

  • Zeids T. Senākie rakstiskie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. – Zvaigzne: Rīga, 1992.
  • Zeids T. Feodālisms Livonijā. - LVI paraugtipogrāfija: Rīga, 1951
  • Ābers B. Komendācijas forma Rīgas bīskapa un virsbīskapa valstī. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Dunsdorfs E. Latvijas vēsture (1500–1600). - Daugava, 1964.
  • Grīnbergs, G. Livonijas vidējo bruņinieku tiesību krimināltiesiskās normas / Atsevišķs novilkums no Tieslietu Ministrijas Vēstneša, 1940., Nr.1.
  • Švābe A. Kuršu līgumi. - Rīga, 1936.
  • Švābe A. Kuršu ķoniņu un novadnieku tiesiskais stāvoklis. - Rīga, 1933.
  • Švābe A. Limbažu brīvības grāmata. - Valters un Rapa: Rīga, 1939.
  • Švābe A. Livonijas senākās bruņinieku tiesības. / Teksts un avotu kritika. - A.Gulbis: Rīga, 1932.
  • Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
  • Ķīmija Livonijā (1200-1561). / I.Grosvalds, U.Alksnis, A.Zalsters, I.Meirovics. // Rīgas Tehniskās Universitātes zin. raksti. 8.sēr., Humanitārās un sociālās zinātnes. - ISSN 1407-9291. - 7.sēj. (2005), 9.-21.lpp.

  • Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
  • Bulmering, A. Die Verfassung der Stadt Riga im ersten Jahrhundert der Stadt. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1989
  • Bulmering, A. Der Ursprung der Stadtverfassung Rigas. - Duncker und Humbolt: Leipzig, 1894
  • Bunge, Fr. G. Altlivlands Rechtsbücher. - Leipzig, 1879
  • Transehe-Roseneck. A. Zur Geschichte des Lehnwesens in Livland. - Riga, 1909

Resursi internetā par šo tēmu