Maimonids

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 31. maijs, plkst. 10.56, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maimonides.jpg

Maimonids (gr. Μαϊμονίδης, lat. Maimonides, ivr. Rabbi Mosche ben Maimon רבי משה בן מיימון, ar. Abū ʿImrān Mūsā binʿUbaidallāh Maimūn al-Qurṭubī موسي ابن ميمون), pilnā vārdā Mozus ben Maimuns jeb Rambams; 1203. - ārsts, jūdaisma teologs, domātājs.

Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā (Córdoba), sefardu dajana Maimuna ben Jozefa Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja Almohadu kalifāts, ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos un Ziemeļāfrikā, līdz 1159. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Fesā (Fès), Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. 1162. gadā sarakstīja savu "Vēstījumu par ticības noliegšanu" (Iggereth ha-Shmad). 1164. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, Palestīnā, kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp Indiju un Eiropu. 1165. gadā Mozus pabeidza komentārus Mišnai, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1166. gadā ģimene pārcēlās dzīvi Aleksandrijā (tur nomira tēvs), kur 1169. gadā Mozus sarakstīja "Vēstule Jemenai" (Iggereth Teiman). 1171. gadā viņš kļuva par sultāna Salaha ad Dīna vezīra al Fadila galma ārstu, bet 1177. gadā tika ievēlēts par vietējās jūdaisma kopienas rabīnu. Šajā laikā pabeidza savu 14 sējumu darbu "Toras atkārtošana" (Mishne Torah). Savus darbus rakstīja arābiski. 1186. piedzima Mozus dēls Ābrams. Šajā laikā Mozus pabeidza savu zināmāko darbu "Svārstīgo skolotājs" (Moreh nevukhim), kas tika pārtulkots latīniski un strauji kļuva populārs Eiropā, ļoti ietekmējot vēlīnās sholastikas mācību. Miris 1203. gada 26. decembrī (4964. gada 20. tevetā).

Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un Aristotela mācības sintēze. Alegoriski traktēdams Toru un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 252. lpp.

  • A Maimonides Reader. / Ed. Isadore Twersky. - Behrman House: West Orange N.J., 1972
  • The Ethical Writings of Maimonides. / Ed. R. Weis, C. Butterworth - Butterworth: New York 1975
  • Crisis and Leadership. Epistles of Maimonides. / Ed. A. Halkin, D. Hartman - Jewish Publication Society: Philadelphia 1985
  • Herbert A. Davidson. Moses Maimonides: the man and his works. - Oxford Univ. Press: New York., 2005, ISBN 978-0-19-517321-5
  • Moses Maimonides (1138-1204) - His Religious, Scientific, and Philosophical Wirkungsgeschichte in Different Cultural Contexts. / Ed. Görge K. Hasselhoff, Otfried Fraisse - Ergon-Verlag: Würzburg, 2004
  • Joel L. Kraemer. Maimonides. The Life and Work of One of Civilization's Greatest Minds. - New York, 2008
  • Oliver Leaman. Moses Maimonides. - London, 1990

  • Görge K. Hasselhoff, Dicit Rabbi Moyses. Studien zum Bild von Moses Maimonides im lateinischen Westen vom 13. bis 15. Jahrhundert. - Würzburg 2004
  • Görge K. Hasselhoff. Moses Maimonides interkulturell gelesen. - Nordhausen, 2009
  • Friedrich Niewöhner. Maimonides. Aufklärung und Toleranz im Mittelalter. - Heidelberg, 1988

  • Рабби Моше бен Маймон (Рамбам). Путеводитель растерянных. / Пер. и коммент. М. А. Шнейдера. - Гешарим: Иерусалим; Мосты культуры: Москва, 2003
  • Моше Бен Маймон. кн. 1 - Аркадий Барановский: Москва, 2006
  • Моше Бен Маймон. кн. 2 - Аркадий Барановский: Москва, 2008
  • Сират К. История средневековой еврейской философии. - Гешарим: Иерусалим; Мосты культуры: Москва, 2003

Resursi internetā par šo tēmu