Atšķirības starp "Malamas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Malama_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Malama_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''Malamas''' (vc. ''Baron Malama'', kr. ''бароны Малама'') - [[ | + | baroni '''Malamas''' (vc. ''Baron Malama'', kr. ''бароны Малама'') - [[Valahija]]s (Egergedže - ''Egerbegy'') izcelsmes bruņniecības dzimtas atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dižciltību it kā ieguvuši brāļi Ģerģe un Štefans Malamas 1653. gadā, kalpojot Transilvānijas grāfam Ģerém II Rakoši (''II. Rákóczi György'', 1621-1660), bet pēc 1711. gada Malamas stājās Krievijas impērijas dienestā. Aizkrāces kazaku karaspēka Ļubenas pulka (''Лубенский полк'') pulkvedis (kr. ''бунчуковый товарищ'') Joans Malama par dienestu saņēma vairākas kroņa muižas Vidzemē, un apmetās tur uz dzīvi, tā aizsākot dzimtas Vidzemes līniju. 1787. gadā tā dēli Aleksandrs un Johans no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II (''Joseph II'', 1741-1790) saņēma impērijas [[Barons|brīvungu]] titulu. 1797. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemes līnija aprāvās 1833. gadā līdz ar barona Mateusa Malamas nāvi. |
| − | |||
| − | |||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Mālmuiža, Druvienas, Lizuma u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Mālmuiža, Druvienas, Lizuma u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 18. jūlijs, plkst. 19.15
baroni Malamas (vc. Baron Malama, kr. бароны Малама) - Valahijas (Egergedže - Egerbegy) izcelsmes bruņniecības dzimtas atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dižciltību it kā ieguvuši brāļi Ģerģe un Štefans Malamas 1653. gadā, kalpojot Transilvānijas grāfam Ģerém II Rakoši (II. Rákóczi György, 1621-1660), bet pēc 1711. gada Malamas stājās Krievijas impērijas dienestā. Aizkrāces kazaku karaspēka Ļubenas pulka (Лубенский полк) pulkvedis (kr. бунчуковый товарищ) Joans Malama par dienestu saņēma vairākas kroņa muižas Vidzemē, un apmetās tur uz dzīvi, tā aizsākot dzimtas Vidzemes līniju. 1787. gadā tā dēli Aleksandrs un Johans no Sv. Romas impērijas imperatora Jozefa II (Joseph II, 1741-1790) saņēma impērijas brīvungu titulu. 1797. gadā ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemes līnija aprāvās 1833. gadā līdz ar barona Mateusa Malamas nāvi.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Mālmuiža, Druvienas, Lizuma u.c. muižas.
