Atšķirības starp "Maltuss Tomass Roberts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Tomass Roberts Maltuss''' (''Thomas Robert Malthus'', 1766.-1834.) - garīdznieks, ekonomists, demogrāfs, publicists.
 
'''Tomass Roberts Maltuss''' (''Thomas Robert Malthus'', 1766.-1834.) - garīdznieks, ekonomists, demogrāfs, publicists.
  
Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā (''Rookery''), Surejas grāfistē (''county of Surrey''), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]], turīga [[Džentlmenis|džentlmeņa]] ģimenē. Tēvs - Daniels Maltuss, personīgi pazinis [[Hjūms Deivids|Hjūmu]] un [[Ruso Žans Žaks|Ruso]]. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā Kembridžas universitātē (''Jesus College, Cambridge''), zinātnisko grādu ieguva 1791. gadā. Turpināja strādāt koledžā un divus gadus vēlāk tika iecelts par universitātes goda locekli. 1796. gadā ordinēts par [Anglijas Baznīca|anglikāņu]] mācītāju un sāka strādāt par [[Vikārs|vikāru]] Okvudā (''Okewood'', mūsd. Olberija - ''Albury''), Surejas grāfistes mazpilsētā. Paralēli tam viņš arī strādāja par pasniedzēju, piedalījās diskusijās ar citiem mācību spēkiem. Aktīvi rakstīja un publicējās. 1804. gada 12. aprīlī apprecējās ar savu māsīcu Herieti (''Harriet'' - ģimenē 3 bērni). 1805. gadā kļuva par vēstures un ekonomikas profesoru Austrumindijas kompānijas koledžā (''East India Company College'') Herfordšīrā (''Hertfordshire''). 1818. gadā ievēlēts gan Karaliskajā biedrībā (''Royal Society of London for the Improvement of Natural Knowledge''). Miris 1834. gada 23. decembrī.
+
Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā (''Rookery''), Surejas grāfistē (''county of Surrey''), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]], turīga [[Džentlmenis|džentlmeņa]] ģimenē. Tēvs - Daniels Maltuss, personīgi pazinis [[Hjūms Deivids|Hjūmu]] un [[Ruso Žans Žaks|Ruso]]. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā Kembridžas universitātē (''Jesus College, Cambridge''), zinātnisko grādu ieguva 1791. gadā. Turpināja strādāt koledžā un divus gadus vēlāk tika iecelts par universitātes goda locekli. 1796. gadā ordinēts par [[Anglijas Baznīca|anglikāņu]] mācītāju un sāka strādāt par [[Vikārs|vikāru]] Okvudā (''Okewood'', mūsd. Olberija - ''Albury''), Surejas grāfistes mazpilsētā. Paralēli tam viņš arī strādāja par pasniedzēju, piedalījās diskusijās ar citiem mācību spēkiem. Aktīvi rakstīja un publicējās. 1804. gada 12. aprīlī apprecējās ar savu māsīcu Herieti (''Harriet'' - ģimenē 3 bērni). 1805. gadā kļuva par vēstures un ekonomikas profesoru Austrumindijas kompānijas koledžā (''East India Company College'') Herfordšīrā (''Hertfordshire''). 1818. gadā ievēlēts Londonas Karaliskajā biedrībā (''Royal Society of London for the Improvement of Natural Knowledge''). Miris 1834. gada 23. decembrī.
  
 
1798. gadā publicēja savu pirmo un slavenāko darbu “Eseja par apdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (''Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society''), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm.
 
1798. gadā publicēja savu pirmo un slavenāko darbu “Eseja par apdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (''Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society''), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm.
 +
 +
Skat. arī [[maltusisms]]
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
12. rindiņa: 14. rindiņa:
 
* Elwell Frank W. A commentary on Malthus's 1798 Essay on Population as social theory. - Mellon Press, 2001
 
* Elwell Frank W. A commentary on Malthus's 1798 Essay on Population as social theory. - Mellon Press, 2001
 
* James Patricia. Population Malthus: his life and times. - Routledge and Kegan Paul: London, 1979
 
* James Patricia. Population Malthus: his life and times. - Routledge and Kegan Paul: London, 1979
 +
* Malthus past and present. / Jacques Dupaquier ed. - Academic: London, 1983. ISBN 0-12-224670-5
 +
* Malthus and his time. / Michael Turner ed. - Macmillan: Basingstoke, 1986. ISBN 0-333-38753-8
 +
----
 +
* Helmut Winkler. Malthus - Krisenökonom und Moralist. - Studien-Verlag: Innsbruck, 1996. ISBN 3-7065-1132-0
 
----
 
----
 
* Мальтус T. Опыт о законе народонаселения. - Петроком: Петрозаводск, 1993
 
* Мальтус T. Опыт о законе народонаселения. - Петроком: Петрозаводск, 1993
17. rindiņa: 23. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://homepages.caverock.net.nz/~kh/bobperson.html Thomas Robert Malthus]
 
* [http://homepage.newschool.edu/het//profiles/malthus.htm Thomas Robert Malthus, 1766-1834. - Biography and Major Works, Resources.]
 
* [http://homepage.newschool.edu/het//profiles/malthus.htm Thomas Robert Malthus, 1766-1834. - Biography and Major Works, Resources.]
 
* [http://www.naf.org.au/papers.htm Malthus and his legacy: The population debate after 200 years. - Malthus Bicentenary Conference. National Library of Australia, Canberra, 17–18 September 1998]
 
* [http://www.naf.org.au/papers.htm Malthus and his legacy: The population debate after 200 years. - Malthus Bicentenary Conference. National Library of Australia, Canberra, 17–18 September 1998]
 +
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/m#a1411 Works by Thomas Robert Malthus at Project Gutenberg]
 +
* [http://books.google.com/books?id=Yxoe-sEcHNgC Malthus T.R. An essay on the principle of population.]
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/12276a.htm The theory of Malthus. - Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://desip.igc.org/malthus/ The International Society of Malthus]
 +
----
 +
* [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D17430.php Malthusianismus - Historischen Lexikon der Schweiz]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118576860&method=simpleSearch Literatur von und über Thomas Robert Malthus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.hs-augsburg.de/~harsch/anglica/Chronology/19thC/Malthus/mal_gfaz.html Dr. Gudrun Eger. Hat Malthus doch recht gehabt? // Frankfurter Allgemeine. Mittwoch, 27. Februar 1985, Nr. 49  Seite 9]
 
----
 
----
 
* [http://trst.narod.ru/rl/14.htm Роза Люксембург. Мальтус.]
 
* [http://trst.narod.ru/rl/14.htm Роза Люксембург. Мальтус.]

Pašreizējā versija, 2010. gada 7. jūnijs, plkst. 15.50

Tomass Roberts Maltuss (Thomas Robert Malthus, 1766.-1834.) - garīdznieks, ekonomists, demogrāfs, publicists.

Dzimis 1766. gada 13. februārī Rukerijas muižā (Rookery), Surejas grāfistē (county of Surrey), Lielbritānijas karalistē, turīga džentlmeņa ģimenē. Tēvs - Daniels Maltuss, personīgi pazinis Hjūmu un Ruso. Pamatizglītību guvis mājās, 1784. gadā 18 gadu vecumā iestājās Jēzus koledžā Kembridžas universitātē (Jesus College, Cambridge), zinātnisko grādu ieguva 1791. gadā. Turpināja strādāt koledžā un divus gadus vēlāk tika iecelts par universitātes goda locekli. 1796. gadā ordinēts par anglikāņu mācītāju un sāka strādāt par vikāru Okvudā (Okewood, mūsd. Olberija - Albury), Surejas grāfistes mazpilsētā. Paralēli tam viņš arī strādāja par pasniedzēju, piedalījās diskusijās ar citiem mācību spēkiem. Aktīvi rakstīja un publicējās. 1804. gada 12. aprīlī apprecējās ar savu māsīcu Herieti (Harriet - ģimenē 3 bērni). 1805. gadā kļuva par vēstures un ekonomikas profesoru Austrumindijas kompānijas koledžā (East India Company College) Herfordšīrā (Hertfordshire). 1818. gadā ievēlēts Londonas Karaliskajā biedrībā (Royal Society of London for the Improvement of Natural Knowledge). Miris 1834. gada 23. decembrī.

1798. gadā publicēja savu pirmo un slavenāko darbu “Eseja par apdzīvotības principiem un kā tie ietekmē sabiedrības tālāku izaugsmi” (Essay on the Principles of Population as It Affects the Future Improvement of Society), kurā formulēja šādu sakarību: dzimumu savstarpējas pievilkšanās dēļ dzimstības līmenis tiecas uz maksimumu un cilvēki vairojas ģeometriskā progresijā, dubultojot savu skaitu ik pēc 25 gadiem. Turpretī, saskaņā ar zemes auglības samazināšanās likumu, iztikas līdzekļu daudzums palielinās tikai aritmētiskā progresijā. Lai pārvarētu šo pretrunu, ierosināja ierobežot iedzīvotāju pieaugumu, reglamentējot laulības un regulējot dzimstību, jo iedzīvotāju skaita dabiskie regulatori: bads, epidēmijas, kari līdz ar civilizācijas sasniegumu izplatīšanos vairs nav pietiekoši efektīvi. Ja atmet ideoloģiskās spekulācijas ar Maltusa idejām, tad redzams, ka viņš jau XVIII gs. beigās pievērsa uzmanību pārapdzīvotības problēmai, kura mūsdienās sevišķi aktuāla ir jaunattīstības valstīm.

Skat. arī maltusisms

Literatūra par šo tēmu

  • Brīvers Ivars. Ekonomikas teorijas vēsture biogrāfijās. - Banku augstskola: Rīga, 2001. - 62 lpp. ISBN 9984653471

  • Hollander Samuel. The Economics of Thomas Robert Malthus. - University of Toronto Press: Toronto, 1997
  • Elwell Frank W. A commentary on Malthus's 1798 Essay on Population as social theory. - Mellon Press, 2001
  • James Patricia. Population Malthus: his life and times. - Routledge and Kegan Paul: London, 1979
  • Malthus past and present. / Jacques Dupaquier ed. - Academic: London, 1983. ISBN 0-12-224670-5
  • Malthus and his time. / Michael Turner ed. - Macmillan: Basingstoke, 1986. ISBN 0-333-38753-8

  • Helmut Winkler. Malthus - Krisenökonom und Moralist. - Studien-Verlag: Innsbruck, 1996. ISBN 3-7065-1132-0

  • Мальтус T. Опыт о законе народонаселения. - Петроком: Петрозаводск, 1993

Resursi internetā par šo tēmu