Atšķirības starp "Maršalks Nikolajs" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Nikolajs Maršalks''' (''Николай Карлович Маршалк'' ?-1951.) - [[Baltā gvarde|baltās gvardes]] virsnieks. | '''Nikolajs Maršalks''' (''Николай Карлович Маршалк'' ?-1951.) - [[Baltā gvarde|baltās gvardes]] virsnieks. | ||
| − | Dzimis [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], policijas ierēdņa, [[kolēģijas padomnieks|kolēģijas padomnieka]] (pulkveža) Karla Maršalka (''Карл Петрович Маршалк'') ģimenē. Tēvs tika pārcelts darbā uz Pēterburgu, kur vadīja pilsētas kriminālizmeklēšanas departamentu (no 1917. gada Maskavas pilsētas policijas kriminālizmeklēšanas departamenta priekšnieka vietnieks, 1918. gada janvārī atvaļinājies un devies uz Kijevu). Nikolajs absolvēja Aleksandra karaskolu (''Александровское военное училище'') Maskavā. 1918. gadā iestājies Brīvprātīgo armijā, dienēja vienā no Korņilova triecienpulkiem, ņēmis dalību Ledus gājienā, divas reizes ievainots. [[Podporučiks]]. 1919. gadā atgriezies jaundibinātajā Latvijā. Iestājies [[Līvena vienība|Līvena vienībā]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija|Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā]]. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] beigām emigrējis uz Vāciju. 1938. gadā kā [[Nacisms|nacismam]] nelojāls tika arestēts un ieslodzīts Dahavas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]]. Pēc kara turpinājis dzīvot Vācijā, miris 1951. gada 22. februārī Nīderbauerā. | + | Dzimis [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], policijas ierēdņa, [[kolēģijas padomnieks|kolēģijas padomnieka]] (pulkveža) Karla Maršalka (''Карл Петрович Маршалк'') ģimenē. Tēvs tika pārcelts darbā uz Pēterburgu, kur vadīja pilsētas kriminālizmeklēšanas departamentu (no 1917. gada Maskavas pilsētas policijas kriminālizmeklēšanas departamenta priekšnieka vietnieks, 1918. gada janvārī atvaļinājies un devies uz Kijevu). Nikolajs absolvēja Aleksandra karaskolu (''Александровское военное училище'') Maskavā. 1918. gadā iestājies Brīvprātīgo armijā, dienēja vienā no Korņilova triecienpulkiem, ņēmis dalību Ledus gājienā, divas reizes ievainots. [[Podporučiks]]. 1919. gadā atgriezies jaundibinātajā Latvijā. Iestājies [[Līvena vienība|Līvena vienībā]], [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija|Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā]]. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] beigām ieslodzīts internēto filtrācijas nometnē Latvijā, pēc atbrīvošanas emigrējis uz Vāciju. 1938. gadā kā [[Nacisms|nacismam]] nelojāls tika arestēts un ieslodzīts Dahavas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]]. Pēc kara turpinājis dzīvot Vācijā, miris 1951. gada 22. februārī Nīderbauerā. |
=== === | === === | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Attēls:Marshalk_1920.jpg|ar sievu Veru un cīņu biedriem Līvena divīzijā | Attēls:Marshalk_1920.jpg|ar sievu Veru un cīņu biedriem Līvena divīzijā | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.nmkk.lv/PubliskaPrieksmetuInformacijasApskate.aspx?ID=715095 Bēgļa Nikolaja Maršalka lūgumraksts Latvijas Iekšlietu ministrijas Bēgļu un karagūstekņu atsvabināšanas komisijai viņu atbrīvot no filtrācija snometnes - Latvijas Kara muzejs] | ||
[[Kategorija:M]] | [[Kategorija:M]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. jūnijs, plkst. 09.16
Nikolajs Maršalks (Николай Карлович Маршалк ?-1951.) - baltās gvardes virsnieks.
Dzimis Kurzemes guberņā, policijas ierēdņa, kolēģijas padomnieka (pulkveža) Karla Maršalka (Карл Петрович Маршалк) ģimenē. Tēvs tika pārcelts darbā uz Pēterburgu, kur vadīja pilsētas kriminālizmeklēšanas departamentu (no 1917. gada Maskavas pilsētas policijas kriminālizmeklēšanas departamenta priekšnieka vietnieks, 1918. gada janvārī atvaļinājies un devies uz Kijevu). Nikolajs absolvēja Aleksandra karaskolu (Александровское военное училище) Maskavā. 1918. gadā iestājies Brīvprātīgo armijā, dienēja vienā no Korņilova triecienpulkiem, ņēmis dalību Ledus gājienā, divas reizes ievainots. Podporučiks. 1919. gadā atgriezies jaundibinātajā Latvijā. Iestājies Līvena vienībā, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā. Pēc pilsoņu kara beigām ieslodzīts internēto filtrācijas nometnē Latvijā, pēc atbrīvošanas emigrējis uz Vāciju. 1938. gadā kā nacismam nelojāls tika arestēts un ieslodzīts Dahavas koncentrācijas nometnē. Pēc kara turpinājis dzīvot Vācijā, miris 1951. gada 22. februārī Nīderbauerā.
ar sievu Veru
ar sievu Veru un cīņu biedriem Līvena divīzijā
